Obligātā apdrošināšana māju īpašniekiem: Merz vēlas ierobežot klimata riskus!

Obligātā apdrošināšana māju īpašniekiem: Merz vēlas ierobežot klimata riskus!

Kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadītā melnsarkanā valdība plāno jaunu obligāto apdrošināšanu māju īpašniekiem, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Par to ziņoja Hersfeldes laikraksts. Šīs iniciatīvas ietvaros jaunajās ēku apdrošināšanas polisēs nākotnē tiks iekļauta arī dabas katastrofu apdrošināšana. Mērķis ir palielināt aizsardzību pret dabas notikumiem, kas pēdējos gados arvien biežāk notiek Vācijā.

Mērķis ir līdz noteiktam termiņam paplašināt esošos līgumus, iekļaujot elementāro apdrošināšanu. Saskaņā ar Ifo institūta aptauju, kas tika veikta vairāk nekā 8000 mājsaimniecību un 639 uzņēmumu vidū, 39% Vācijas iedzīvotāju atbalsta obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu, bet 27% ir pret to. Daudzas mājsaimniecības dod priekšroku solidaritātes apdrošināšanai un uzskata to par godīgāku nekā ad hoc valsts atbalstu.

Diskusijas fons

Ir vērojama jauna attieksme pret obligāto apdrošināšanu, īpaši apgabalos ar zemu plūdu risku. Šis notikums radās uz postošās Āras ielejas katastrofas 2021. gadā un plūdiem Vācijas dienvidos 2024. gadā, kas aktualizēja šo tēmu. Federālā padome pieprasa obligāto apdrošināšanu, jo 99% īpašumu ir apdrošināti dzīvojamās ēkas, bet mazāk nekā puse ir apdrošināta pret dabas katastrofām. Plūdu katastrofa Ahr ielejā nodarīja zaudējumus vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā, lai gan tikai aptuveni pusei dzīvojamo ēku bija apdrošināta dabas draudi.

Daudzi eksperti uzskata, ka obligātās apdrošināšanas plānošana ir noderīga, lai nodrošinātu finansiālu aizsardzību pret klimata radītiem zaudējumiem. Pretplūdu un stipru lietus aizsardzības integrācija ēku apdrošināšanā ir arī daļa no Savienības un SPD koalīcijas līguma. Tiek arī minēts, ka Vācijā tikai aptuveni 50% ēku ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, piemēram, plūdiem, bet Lejassaksijā tas ir tikai nedaudz mazāk par 30%.

Kritika un alternatīvas pieejas

Tomēr federālais tieslietu ministrs Marko Bušmans (FDP) noraida obligāto apdrošināšanu un tā vietā paļaujas uz izglītojošām kampaņām, lai palielinātu brīvprātīgās apdrošināšanas segumu. Federālā Tieslietu ministrija (BMJ) apgalvo, ka obligātā apdrošināšana nesamazina dabas postījumu rašanās iespējamību un var radīt papildu birokrātiju. Dabas apdraudējumu apdrošināšanas izmaksas var svārstīties no 100 līdz 2000 eiro gadā atkarībā no dažādiem faktoriem.

Pēdējos gados mājokļu īpašnieku apdrošināšanas prēmijas jau ir pieaugušas par aptuveni 15%, un sagaidāms, ka 2024. gadā tās pieaugs vēl par 7%. Vācijas apdrošināšanas nozares vispārējā asociācija (GDV) arī paredz, ka klimata ietekmes dēļ apdrošināšanas prēmijas nākamajos desmit gados dubultosies. Šis aspekts rada papildu jautājumus par daudzu mājsaimniecību finansiālo dzīvotspēju, jo daudzas no tām, kuras skārusi plūdi un īpaši spēcīgas lietusgāzes, nevar atļauties vai nevar saņemt brīvprātīgo apdrošināšanu.

Diskusija par obligāto apdrošināšanu ir bijusi intensīva kopš Ahrtal katastrofas, un tika izveidota federālā štata darba grupa dabas apdraudējumu jautājumos, lai izskatītu iespējas palielināt dabas apdraudējumu apdrošināšanu. Aicinājumus ieviest valsts mēroga obligāto apdrošināšanu atbalsta dažādas valstis un Zaļā partija un kritizē BMJ par iespējamo bezdarbību.