Obligātā apdrošināšana vai brīvprātīgā dabas apdraudējumu apdrošināšana: finanšu eksperti strīdas par efektīvāko aizsardzību pret plūdiem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar www.lto.de ziņojumu daudzi cilvēki, kurus skāruši plūdi un stiprs lietus, nevar atļauties vai nesaņem brīvprātīgo apdrošināšanu. Varētu palīdzēt obligātā plūdu apdrošināšana. Bet BMJ ir pret to. Pašreizējie plūdi Vācijā kārtējo reizi rosinājuši diskusijas par apdrošināšanu pret dabas katastrofām. Saskaņā ar Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējās asociācijas (GDV) datiem tikai aptuveni 50 procenti ēku pašlaik ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, piemēram, plūdiem. Apdrošināšanas blīvums ir vēl zemāks, īpaši skartajos apgabalos, piemēram, Lejassaksijā. Ieviest obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu aicina patērētāju aizstāvji un politiķi. Tiek apgalvots, ka obligātā apdrošināšana veicina...

Gemäß einem Bericht von www.lto.de, Viele von Überflutungen und Starkregen Betroffene können sich einen freiwilligen Versicherungsschutz nicht leisten oder bekommen keinen. Eine Pflichtversicherung gegen Überschwemmungen könnte helfen. Das BMJ ist aber dagegen. Die derzeitigen Überschwemmungen in Deutschland haben erneut die Diskussion über den Versicherungsschutz gegen Naturkatastrophen angeregt. Laut dem Gesamtverband der Deutschen Versicherungswirtschaft (GDV) sind derzeit nur rund 50 Prozent der Gebäude gegen Naturgefahren wie Hochwasser und Überschwemmung versichert. Insbesondere in betroffenen Gebieten wie Niedersachsen liegt die Versicherungsdichte sogar noch niedriger. Die Einführung einer Elementarschadenpflichtversicherung wird von Verbraucherschützern und Politikern gefordert. Dabei wird argumentiert, dass eine verpflichtende Versicherung dazu beitragen …
Saskaņā ar www.lto.de ziņojumu daudzi cilvēki, kurus skāruši plūdi un stiprs lietus, nevar atļauties vai nesaņem brīvprātīgo apdrošināšanu. Varētu palīdzēt obligātā plūdu apdrošināšana. Bet BMJ ir pret to. Pašreizējie plūdi Vācijā kārtējo reizi rosinājuši diskusijas par apdrošināšanu pret dabas katastrofām. Saskaņā ar Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējās asociācijas (GDV) datiem tikai aptuveni 50 procenti ēku pašlaik ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, piemēram, plūdiem. Apdrošināšanas blīvums ir vēl zemāks, īpaši skartajos apgabalos, piemēram, Lejassaksijā. Ieviest obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu aicina patērētāju aizstāvji un politiķi. Tiek apgalvots, ka obligātā apdrošināšana veicina...

Obligātā apdrošināšana vai brīvprātīgā dabas apdraudējumu apdrošināšana: finanšu eksperti strīdas par efektīvāko aizsardzību pret plūdiem

Saskaņā ar ziņojumu www.lto.de,

Daudzi cilvēki, kurus skāruši plūdi un stiprs lietus, nevar atļauties vai nesaņem brīvprātīgo apdrošināšanu. Varētu palīdzēt obligātā plūdu apdrošināšana. Bet BMJ ir pret to.

Pašreizējie plūdi Vācijā kārtējo reizi rosinājuši diskusijas par apdrošināšanu pret dabas katastrofām. Saskaņā ar Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējās asociācijas (GDV) datiem tikai aptuveni 50 procenti ēku pašlaik ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, piemēram, plūdiem. Apdrošināšanas blīvums ir vēl zemāks, īpaši skartajos apgabalos, piemēram, Lejassaksijā.

Ieviest obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu aicina patērētāju aizstāvji un politiķi. Tiek apgalvots, ka obligātā apdrošināšana varētu palīdzēt samazināt dabas katastrofu finansiālo ietekmi uz iedzīvotājiem. Juridiskais atzinums liecina, ka šāda apdrošināšanas prasība ir saderīga ar Eiropas Savienības tiesībām un Vācijas konstitucionālajām tiesībām.

Tomēr federālais tieslietu ministrs Marko Bušmans (FDP) ir pret obligātās dabas apdraudējumu apdrošināšanas ieviešanu. Viņš apgalvo, ka šāda prasība radītu lielākas izmaksas iedzīvotājiem un palielinātu birokrātiju. Apdrošināšanas nozare lēš, ka ikgadējās izmaksas uz vienu vienģimenes māju būtu no 100 līdz 2000 eiro. Turklāt klimata pārmaiņu ietekmes dēļ turpmākajos gados būtiski pieaugs kopējās iemaksas mājokļu apdrošināšanā.

Neskatoties uz BMJ un apdrošināšanas nozares pretestību, Zaļie un dažas federālās zemes cenšas ieviest obligāto apdrošināšanu. Viņi apgalvo, ka bezdarbība ir visdārgākā iespēja un ka šāda aizsardzība ir nepieciešama, lai radītu lielāku drošību cietušajiem.

Jāskatās, vai diskusija par obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu novedīs pie konkrētiem tiesiskiem regulējumiem, vai arī valdības uzmanības centrā būs preventīvie pasākumi būvniecības un vides tiesībās. Šādas apdrošināšanas prasības ietekmi uz tirgu, patērētājiem un apdrošināšanas nozari vēl nevar pilnībā novērtēt.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.lto.de

Uz rakstu