Valdība plāno piekļūt miljardiem no neaktīviem kontiem!

Valdība plāno piekļūt miljardiem no neaktīviem kontiem!

Vācijā ievērojama naudas summa guļ tā sauktajos neaktīvos kontos. Tiek lēsts, ka šajos kontos, kas nereti tiek izveidoti pēc konta turētāja nāves vai aizmirstības dēļ, guļ no 2 līdz 9 miljardiem eiro. Šis jautājums tagad ir pievērsis federālās valdības uzmanību, kas plāno šos līdzekļus izmantot lietderīgi. Tas bija noenkurots koalīcijas līgumā, taču tā ir tikai nodomu deklarācija, jo likumprojekta vēl nav. Inside Digital ziņo, ka Vācijā pašlaik nav noteikumu par rīcību ar “pamestajiem” līdzekļiem, kas ir pretstatā daudzām citām ES valstīm.

Neaktīvo kontu definīcija nav vienota. Saskaņā ar īsu informāciju no Vācijas Bundestāga no 2019. gada, neaktivizēts konts pastāv, ja ilgstoši nav kontakta ar īpašniekiem vai pilnvarotām personām. Tomēr joprojām nav skaidrs, pēc kura perioda konts tiek klasificēts kā dīkstāvējošs un tādējādi neaktivizēts. Vācijas Banku asociācijas ģenerāljurists Torstens Hohe sacīja, ka pašlaik nav juridisku prasību, lai noteiktu precīzu periodu, kas rada juridiskus šķēršļus. MDR uzsver, ka nav skaidri noteikts, vai konts tiek uzskatīts par neaktīvu pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem bez pārvietošanas.

Federālās valdības plāna kritika

Federālās valdības plāni tiek uztverti ar pretestību. Höche norāda, ka vēlamā piekļuve šiem līdzekļiem varētu nozīmēt iejaukšanos testatoru vai pārdzīvojušo bankas klientu īpašumtiesībās. Atbilstoši pašreizējai tiesiskajai situācijai miruša konta turētāja gadījumā vispirms jānoskaidro, vai pastāv mantinieki. Ja tas tā nav, nauda nonāk valstij. Agrāk bankas varēja izslēgt un aplikt ar nodokli naudu, kas palika neskarta 30 gadus, ja valstis neapstiprināja mantojuma prasību.

Centrālais aspekts joprojām ir jautājums par to, kas notiks ar kontiem, ja īpašnieks pēkšņi parādīsies un pieprasīs savus noguldījumus. Pašlaik bankām ir pienākums šādus līdzekļus izmaksāt, taču nav skaidrs, kā to var garantēt saskaņā ar iespējamo jauno regulējumu. Šīs neskaidrības rada pieaugošu skepsi pret valdības plāniem un uzsver jautājuma sarežģītību.