Pensiju reforma: ierēdņiem un pašnodarbinātajiem beidzot jāiemaksā!
Federālais darba ministrs Bass aicina ierēdņus un pašnodarbinātās personas iemaksāt likumā noteikto pensiju apdrošināšanu, lai stabilizētu sistēmu.
Pensiju reforma: ierēdņiem un pašnodarbinātajiem beidzot jāiemaksā!
Pašreizējā iniciatīvā federālais darba ministrs Bērbels Bass ir aicinājis ierēdņus, parlamenta deputātus un pašnodarbinātās personas turpmāk iemaksāt likumā noteikto pensiju apdrošināšanu. Tas notiek uz Vācijas pensiju sistēmas fona, kas ir pakļauta spiedienam, jo mazāk jauniešu maksā, kamēr pensiju saņēmēju skaits turpina pieaugt. Bas redz visu profesiju grupu iekļaušanu par nepieciešamu, lai pensiju sistēma būtu godīgāka un stabilāka. Kā Echo24 ziņots, tomēr konkrēti plāni, kā īstenot šo ierēdņu pensiju pienākumu, joprojām ir neskaidri.
Spiedienu uz pensiju sistēmu vēl vairāk palielina demogrāfiskā attīstība. Sabiedrībai novecojot, paliek arvien mazāk iemaksu veicēju un tajā pašā laikā vairāk pensiju saņēmēju. Bas uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo pensiju apdrošināšanas ieņēmumi, lai novērstu šo nelīdzsvarotību. Tomēr pat ar ierēdņu un pašnodarbināto iekļaušanu pensiju apdrošināšanā var nepietikt, lai pilnībā samazinātu spiedienu uz sistēmu. Šajā kontekstā jāņem vērā arī iemaksu palielināšana.
Tiek plānoti visaptveroši reformu priekšlikumi
Lai veicinātu pensiju apdrošināšanas reformu, pensiju komisijai būtu jāizstrādā priekšlikumi. Par šo komisiju vienojās melnsarkanā koalīcija, un tā nodarbosies ar pensiju pienākuma noformēšanu. Tomēr Vācijas Civildienesta asociācija (dbb) pauž bažas un raksturo iniciatīvu kā “obligāto vienotu apdrošināšanu”. Tās federālais priekšsēdētājs Ulrihs Silberbahs sūdzas, ka ierēdņu iekļaušana darba devējiem radītu papildu izmaksas, kas varētu izraisīt arī bruto algu pieaugumu. Skaļi Pasaule Koalīcijas līgumā ietvertie ilgtermiņa finansēšanas plāni paliek neskaidri un attiecas uz uz izaugsmi vērstu ekonomikas politiku un augstu nodarbinātības līmeni.
Vēl viens šīs reformas aspekts attiecas uz koalīcijas līgumā noteikto pensiju līmeni, kas līdz 2031.gadam jāsaglabā 48 procentu līmenī. Tas parāda, cik svarīgi ir diskusijā iekļaut dažādas perspektīvas, lai rastu ilgtspējīgu pensiju problēmas risinājumu.
Līdzās ministres darbam Bērbela Basa arī izrādījusi interesi kandidēt uz SPD priekšsēdētāja amatu, lai gan neizslēdzot arī partijas priekšsēdētāja amatu. SPD ietvaros situācija ap partijas vadību pēdējā laikā atkal samilzusi. Larss Klingbeils vēlētos turpināt, savukārt Saskija Eskena pagaidām nekomentē sava amata nākotni. Basa, kura iepriekš tika uzskatīta par iespējamo darba un sociālo lietu ministru, vispirms vēlētos kļūt par darba un sociālo lietu ministru.