Vasara panikā: zemes nogruvums izraisa dārgus bojājumus un apdrošināšanas drāmas!

Vasara panikā: zemes nogruvums izraisa dārgus bojājumus un apdrošināšanas drāmas!

Pašreizējā ORF programma “Pilsoņu advokāts”, kuru vada Pēteris Resetarits, iepazīstina ar sprādzienbīstamām lietām, kas izceļ izaicinājumus dabas katastrofu un to seku pārvarēšanā. Izcils piemērs ir dabas katastrofa Zommereinas Lejasaustrijas kopienā. Šeit ļoti pārvietojas mālainā augsne, kas radījusi plaisas vairākās dzīvojamās ēkās. Renovācijas izmaksas sasniedz simtiem tūkstošu eiro, un daudzi no skartajiem īpašumiem var kļūt neapdzīvojami. Neskatoties uz tradīciju Austrijā apdrošināties pret šādiem zaudējumiem, apdrošināšanas kompānijas atsakās tos segt. Tas ir saistīts ar vertikālām zemes kustībām, kas neietilpst tradicionālajās zemes nogruvumu definīcijās un tāpēc nav apdrošinātas.

Cietušie iedzīvotāji ir spiesti vērsties tiesā pret apdrošināšanas kompānijām. Augstākās tiesas spriedumā teikts, ka apdrošināšanas kompānijām nav jāmaksā par nodarīto kaitējumu. Šī situācija rada bažas, ka Zommereinas iedzīvotāji varētu izbraukt ar tukšām rokām. Studijā eksperti pārrunā juridisko situāciju un iespējamos risinājumus cietušajiem.

Pieaugošās apdrošināšanas nepilnības

Debates par apdrošināšanas segumu nav nekas jauns, un globālie skaitļi liecina, ka apdrošināšanas zaudējumi dabas katastrofu rezultātā visā pasaulē strauji pieaug. Saskaņā ar ziņojumu Biznesa žurnāls Kopējie zaudējumi 2023. gadā pārsniedza 250 miljardus USD, no kuriem tikai aptuveni 95 miljardi USD bija apdrošināti. Eiropā kopējie zaudējumi sasniedza desmit miljardus dolāru, no kuriem apdrošināti tikai astoņi miljardi dolāru.

Tas noved pie arvien lielākas apdrošināšanas plaisas. Daudzi no cietušajiem nenovērtē riskus vai atsakās no apdrošināšanas seguma finansiālu iemeslu dēļ. Īpaši augsta riska zonās, piemēram, Kalifornijā, apdrošināšanas kompānijas izstājas lielo prēmiju dēļ. Austrijā sekas, ko rada pilnīgas apdrošināšanas aizsardzības trūkums pret dabas katastrofām, ir īpaši jūtamas, jo daudzi cilvēki ir cietuši no zaudējumiem.

Paredzamas juridiskās izmaiņas

Pērn pieņemtais jauns likumprojekts paredz katastrofu fondu, kas varētu nodrošināt atlīdzību par tādiem postījumiem kā Zommereinā. Taču jāskatās, vai šis fonds tiks laicīgi aktivizēts, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Valstīm arvien biežāk ir jāiejaucas, kas uzliek papildu slogu valsts budžetam. Tiek lēsts, ka starpība starp ekonomiskajiem zaudējumiem un apdrošinātajiem zaudējumiem pagājušajā gadā pārsniedza 160 miljardus ASV dolāru, uzsverot nepieciešamo tiesiskā regulējuma korekciju steidzamību.

Diskusija par juridiski saistošu apdrošināšanu pret dabas katastrofām Austrijā uzņem apgriezienus. Eksperti uzsver nepieciešamību pēc izglītības un pielāgošanās stratēģijām, piemēram, labākiem būvniecības noteikumiem un agrīnās brīdināšanas sistēmām. Klimata pārmaiņas, kas ir galvenais apdrošināšanas zaudējumu pieauguma cēlonis, arī padara būtiskus klimata politikas pasākumus. Izaicinājums tikt galā ar jauniem riskiem, piemēram, kibernoziegumiem, atspoguļojas faktā, ka 2023. gadā tika apdrošināti mazāk nekā 1% no kiberuzbrukuma zaudējumiem.

Pašreizējā situācija Sommereinā un pieaugošie apdrošināšanas zaudējumi visā pasaulē liecina par steidzamu nepieciešamību pēc globālas sadarbības, lai novērstu ilgtspējīgu apdrošināšanas risinājumu problēmu.