Sociālās labklājības dienestam ir jāmaksā EUR 25 445 par nenodrošinātajām mājas izmaksām!

Sociālās labklājības dienestam ir jāmaksā EUR 25 445 par nenodrošinātajām mājas izmaksām!

Pašreizējam Bādenes-Virtembergas štata sociālās tiesas nolēmumam ir būtiska ietekme uz to, kā sociālās labklājības birojs uzņemas nesegtās mājas izmaksas. Skaļi Pret Harcu Sociālās labklājības pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums segt mājokļa izmaksas, ja prasība par pasūtījumu ir ticama un pieteikuma iesniedzējam nav aktīvu. Konkrētajā lietā tiesa konstatēja, ka sociālās labklājības dienestam bija jāsedz mājas izmaksas 25 445 eiro apmērā, jo tās pilnībā nesedz ienākumu un kopšanas apdrošināšanas pabalsti.

Papildus finansiālajiem aspektiem jāatzīmē, ka pieteicējam šajā lietā nebija izmantojamu aktīvu un prasības par pabalstu no iepriekšējā ceļu satiksmes negadījuma šobrīd netiek izvirzītas. Šie apstākļi nozīmēja, ka sociālās labklājības birojs nevarēja atteikties no izmaksām, pat ja saskaņā ar SGB XII 103. pantu teorētiski būtu iespējama vēršanās pie trešajām personām, taču ar lieliem šķēršļiem.

Steidzamība un tiesiskais regulējums

Lēmuma steidzamību pastiprināja mājas pakalpojumu sniedzēja paziņotā prasība par maksājumu un izlikšanu. Tiesa nolēma, ka sociālās labklājības dienestam jāsedz nesegtās un kārtējās mājas izmaksas, tiklīdz pieteikuma iesniedzējam nav aktīvu. Tas attiecas arī uz bērniem ar smagu invaliditāti, kuriem jāsedz integrācijas palīdzības izmaksas; jēgpilnu sociālo palīdzību nedrīkst nepamatoti atteikt.

Citā gadījumā Sociālo tiesību uzvaras konstatēja, ka prasītājai ir tiesības segt nesegtos izdevumus par mirušās māsas stacionāro izmitināšanu pansionātā. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz apelācijas sūdzību par iepriekšēju Āhenes Sociālās tiesas nolēmumu, kas nebija atzinusi prasītājas vajadzību pēc palīdzības.

Prasība un juridiskā situācija

Konkrētajā lietā prasītāja prasīja samaksāt ap 27 000 eiro par stacionāra izmitināšanu, kas radusies laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz V. C. kundzes nāvei. Atbildētājs iepriekš bija noraidījis pieteikumus pansionāta pabalsta saņemšanai, jo nebija pierādāmi līdzekļi. Bet mirušās sievietes finansiālais stāvoklis bija neskaidrs, jo izstāšanās rezultātā radās finansiāli zaudējumi.

Prasītāja, kas tika atzīta par tiesību pārņēmēju, apgalvoja, ka iztikas pabalstu nevajadzētu noraidīt, pamatojoties uz pieņēmumiem. Spriedums galu galā pierādīja viņas tiesības, atceļot 2018. gada 30. oktobra lēmumu un piespriežot atbildētājai segt nesegtos mājas izdevumus. Šis lēmums parāda, cik svarīgi ir, lai pieteikuma iesniedzēji spētu skaidri un saprotami izskaidrot savu vajadzību pēc palīdzības, lai varētu īstenot juridiskas prasības.