Maldināšana, noslēdzot apdrošināšanu: Ķīles spriedums šokē tirgotājus!

Maldināšana, noslēdzot apdrošināšanu: Ķīles spriedums šokē tirgotājus!

Arvien vairāk amatniecības uzņēmumu, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, kļūst par kibernoziedzības mērķi. Kiberuzbrukumu sekas bieži ir nopietnas un svārstās no darbības kļūmēm līdz finanšu izspiešanai un nopietniem datu zudumiem. Šajā kontekstā kiberapdrošināšana kļūst arvien svarīgāka, jo tā piedāvā aizsardzību pret šādiem riskiem. Tomēr potenciālajiem apdrošinājuma ņēmējiem, iegādājoties kiberapdrošināšanu, ir jāsniedz precīza informācija, jo nepareiza informācija var radīt būtiskas problēmas. Tātad ziņots Amatniecības lapa ka apdrošinātājs var atteikties no atlīdzību nokārtošanas, ja klients, slēdzot līgumu, krāpjas.

Pašreizējā Ķīles apgabaltiesā izskatāmā lieta ilustrē nepatiesas informācijas sekas. Piesakoties kiberapdrošināšanai, klients norādīja, ka visi darba datori ir aprīkoti ar jaunāko programmatūru un ir veikti drošības atjauninājumi. Patiesībā vairāki datori bija novecojuši, un nepastāvēja ļaunprātīgas programmatūras novēršanas programmatūra. Interneta veikalam izmantotais dators ar Windows 2008 bija īpaši svarīgs, jo tā drošības atjauninājumu derīguma termiņš jau bija beidzies. Pēc kiberuzbrukuma darbība uz laiku tika pārtraukta, un apdrošinātājs atteicās izmaksāt, kā rezultātā sākās tiesvedība.

Tiesas spriedums un sekas

Šajā gadījumā Ķīles apgabaltiesa nolēma, ka apdrošināšanas sabiedrībai nav jāmaksā par zaudējumiem krāpnieciskas sagrozīšanas dēļ. Būtiskā informācija par IT drošību, kas bija nepieciešama apdrošināšanas līguma riska novērtēšanai, tika sniegta nepareizi. Atbildīgais darbinieks bija atbildējis uz anketas jautājumiem bez pietiekamas pārbaudes un krāpnieciski sniedza nepareizu informāciju. Tiesa konstatēja, ka darbinieks pats nav pārbaudījis IT drošības statusu un neatceras, ka būtu pasūtījis šādu pārbaudi. Šis spriedums, kas tika pieņemts 2024. gada 23. maijā (ref. 5 O 128/21), uzsver nepieciešamību uzņēmumiem rūpīgi pārbaudīt informāciju par IT drošību.

Sprieduma pamatojumā tika norādīts uz Vācijas Civilkodeksa (BGB) 123. pantu, kas ļauj apstrīdēt līgumu krāpnieciskas sagrozīšanas dēļ. Krāpnieciskas maldināšanas gadījumā līgums ar atpakaļejošu spēku kļūst spēkā neesošs, kas var radīt nopietnas finansiālas sekas attiecīgajam uzņēmumam. Rupjas neuzmanības gadījumā apdrošinātājs varētu arī samazināt zaudējumus, kas var vēl vairāk pasliktināt apdrošinājuma ņēmēja situāciju. Tāpēc, nokārtojot kiberapdrošināšanu, anketas atbilžu pārbaudē vēlams iesaistīt vairākus cilvēkus, lai pārliecinātos, ka visa informācija ir pareiza.

Potenciālajiem klientiem arī jāapzinās, ka pēdējos gados ir pieaugušas prasības attiecībā uz apdrošināšanas segumu. Viņiem bieži ir jāaizpilda plašas riska novērtējuma anketas, un nepatiesas atbildes var neatgriezeniski apdraudēt izlīgumu prasības gadījumā. Padziļinātas zināšanas par IT drošību un tās dokumentāciju ir būtiskas ikvienam amatniecības uzņēmumam, lai avārijas gadījumā tas būtu optimāli aizsargāts.