Neatļauta izvešana no negadījuma vietas: Nav automātiskas krāpnieciskas rīcības pret apdrošinātājiem

Neatļauta izvešana no negadījuma vietas: Nav automātiskas krāpnieciskas rīcības pret apdrošinātājiem

Saskaņā ar ziņojumu www.nrz.de, lēmums par to, vai neatļauta izvešana no negadījuma vietas izraisa apdrošināšanas seguma zaudēšanu, tiek pieņemts katrā gadījumā atsevišķi. Pierādīšanas pienākums gulstas uz apdrošinātāju.

Berlīnes apgabaltiesa (Az.: 46 S 58/22) pieņēma lēmumu lietā, kurā autovadītājs bez atļaujas aizbēga no negadījuma vietas, taču viņu notiesāja liecinieki. Negadījuma izraisītāja apdrošināšanas kompānija iesūdzēja tiesā un apsūdzēja viņu krāpnieciskā uzvedībā, kuras rezultātā tiktu zaudēts apdrošināšanas segums. Tomēr apgabaltiesa lēma par labu vadītājam, un apdrošināšanas kompānija pārsūdzēja. Tomēr apelācija tika noraidīta, jo tiesa nolēma, ka negadījuma vietas atstāšana bez atļaujas ne vienmēr ir krāpnieciska rīcība.

Tiesa apgalvoja, ka negadījumos iesaistītie bieži vien bija satriekti un ne vienmēr bija nodomājuši kaitēt savas apdrošināšanas sabiedrības interesēm. Šajā gadījumā negadījuma izraisītājam bija jārēķinās ar lieciniekiem uz vietas, kas runāja pret pieņēmumu, ka rīcība bijusi mērķtiecīga un neievērota apdrošināšanas sabiedrības intereses. Tā kā apdrošinātājam bija jāpierāda krāpniecisks nolūks un apdrošinātājam nebija pietiekamu pierādījumu, tiesvedība bija neveiksmīga.

Kā ekonomikas eksperts var analizēt, ka šādi nolēmumi potenciāli varētu ietekmēt transportlīdzekļu apdrošināšanas nozari. Lai atsauktu apdrošināšanas segumu, apdrošinātājiem, iespējams, būs rūpīgāk jāizpēta, vai nesankcionētu izraidīšanu no negadījuma vietas patiešām var uzskatīt par krāpniecisku rīcību. Tas varētu palielināt atlīdzību noregulēšanas sarežģītību un izmaiņas riska novērtējumā. Vienlaikus tas varētu arī radīt godīgāku attieksmi pret apdrošinājuma ņēmējiem, kuri akūtās stresa situācijās bez atļaujas atstāj negadījuma vietu.