Apdrošināšanas izdevumi 2024. gadā visu laiku augstākie — eksperts prognozē lielas dabas katastrofu izmaksas

Apdrošināšanas izdevumi 2024. gadā visu laiku augstākie — eksperts prognozē lielas dabas katastrofu izmaksas

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de, ar jauno gadu daudziem apdrošinātajiem būs jāveic ikgadējās iemaksas. Apdrošināšanas izmaksas pēdējos gados pieaugušas vidēji par vairākiem simtiem eiro, kas īpaši jūtams gada sākumā. Īpaši lielāko daļu veido privātīpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšana, piemēram, civiltiesiskās atbildības, mājsaimniecības piederumu vai darba invaliditātes apdrošināšana.

Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem, privātās mājsaimniecības Vācijā 2022. gadā par apdrošināšanu maksāja vidēji 1596 eiro, kas ir par aptuveni 39 procentiem vairāk nekā 2012. gadā. Liela daļa no tā bija privātīpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanai un mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanai. Pieaugošās prēmijas daļēji ir saistītas ar izmaksām, kas apdrošinātājiem jāsedz ārkārtēju laikapstākļu, piemēram, krusas, vētru un plūdu, dēļ. Vācijā vien dabas katastrofas apdrošinātājiem 2023. gadā izmaksāja gandrīz piecus miljardus eiro, un īpašuma apdrošinātājiem bija jāsedz lielākā daļa šīs summas.

Šīm norisēm ir ietekme dažādos līmeņos. No vienas puses, pieaugošās apdrošināšanas prēmijas uzliek finansiālu slogu privātajām mājsaimniecībām, kas var ietekmēt to patēriņa un uzkrāšanas paradumus. Palielinātās izmaksas rada zaudējumus apdrošināšanas nozarei, īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu apdrošināšanu, kurai vasarā biežās krusas dēļ bija sliktāki nekā vidēji rezultāti. Tomēr šo notikumu ilgtermiņa ietekme uz apdrošināšanas tirgu un patērētājiem ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, regulējuma un turpmākām dabas katastrofām.

Kopumā pieaugošās apdrošināšanas izmaksas un ārkārtēju laikapstākļu radītais slogs apdrošinātājiem liecina par nepieciešamību veikt visaptverošu apdrošināšanas polišu analīzi un koriģēšanu, prēmiju aprēķinus un riska novērtējumus, lai ilgtermiņā stabilizētu apdrošināto personu un uzņēmumu finansiālo slogu. Tas varētu arī palielināt interesi par alternatīvām, piemēram, pensionēšanās plānošanu un citiem finansiālās drošības veidiem.