Ekonomika Grimms: Māsu aprūpes apdrošināšanai nepieciešamas radikālas reformas!

Ekonomika Grimms: Māsu aprūpes apdrošināšanai nepieciešamas radikālas reformas!

2025. gada 22. maijā Veronika Grimma, ekonomiste, ziņo par nepieciešamību veikt izmaiņas likumā noteiktajā māsu aprūpes apdrošināšanā. Viņa aicina veikt fundamentālas reformas, lai risinātu sabiedrības pieaugošo finansiālo slogu. Grims kritizē to, ka iemaksas ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā pašlaik pieaug pārāk strauji un nav ilgtspējīgas. Lai to novērstu, viņa ierosina palielināt aprūpes pacientu finansiālo atskaitījumu.

Grimmam ir skaidrs vēstījums: lai uzlabotu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas plānu, ir jāsamazina pabalsti un jāpadara reālākas iemaksas. Tam jāpievieno līdzekļu pārbaude, kas balstās ne tikai uz atsevišķu cilvēku ienākumiem, bet arī uz visas mājsaimniecības ekonomisko situāciju. Savā argumentācijā Grimma uzsver, ka godīgums un vienlīdzība nevar būt visās jomās, bet sociālās drošības sistēmai ir jāpaliek stabilai.

Pārskats par māsu aprūpes apdrošināšanu

Ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana, kas tika ieviesta 1995. gadā, ir Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas piektais pīlārs. Tās mērķis ir segt aprūpes nepieciešamības risku un ar to saistītās izmaksas. Tā ir obligātā apdrošināšana visiem cilvēkiem ar veselības apdrošināšanu, gan likumā noteikto, gan privāto. Ja ir nepieciešama aprūpe, tiek noteikts pabalsta gadījums, lai gan aprūpes apdrošināšana sedz tikai daļu no izmaksām.

Apdrošinātajiem ir iespēja izvēlēties starp pabalstiem natūrā, piemēram, pansionātu, vai aprūpes pabalstu, ko var saņemt radinieki. Tomēr ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana nesedz visas aprūpes izmaksas, tāpēc ir jāveic personīgās iemaksas. Aprūpes tarifs ir atkarīgs no nepieciešamās aprūpes intensitātes: aprūpei mājās summa ir fiksēta likme, kas katrā gadījumā var atšķirties.

Pašreizējie izaicinājumi un prognozes

Māsu aprūpes apdrošināšanas finansiālā situācija ir saspringta. Kopš sistēmas ieviešanas ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe. Lai gan 1999. gadā aprūpe bija nepieciešama 2,02 miljoniem cilvēku, līdz 2021. gada beigām šis skaits bija pieaudzis līdz gandrīz 5 miljoniem. Prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam to skaits pieaugs līdz 5,6 miljoniem un līdz 2050. gadam — pat 6,7 miljoniem. Šī attīstība iet roku rokā ar izaicinājumiem, kas saistīti ar aprūpes izmaksu pieaugumu, inflāciju un demogrāfiskajām izmaiņām.

2021. un 2022. gadā ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas deficīts bija 1,35 un 2,25 miljardi eiro. Taču 2023. gadā tiek prognozēts pārpalikums 1,78 miljardu eiro apmērā. Pašreizējās diskusijas par reformām nepieciešamas, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Iemaksu likmes personām ar likumā noteikto veselības apdrošināšanu ir 3,4% no bruto ienākumiem. Apdrošinātie bez bērniem maksā pat 4,0%. Kopš 1996. gada likmes ir palielinājušās no 1% līdz šodienas līmenim.

Starptautiski salīdzinot, ilgtermiņa aprūpe citās valstīs bieži tiek finansēta no vispārējām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļiem, kā tas nav Vācijā. Daudzveidīgais ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas dizains un gaidāmās reformas diskusijas ir aktuālo debašu centrā politiskajā vidē.

Papildinformāciju varat skatīt pārskatos no Tirdzniecības skats un bpb.de jākonsultējas.