ADHD: cēloņi, simptomi un ārstēšana - kas ir ADHD un kā to var diagnosticēt?

ADHD: cēloņi, simptomi un ārstēšana - kas ir ADHD un kā to var diagnosticēt?

ADHD: cēloņi, simptomi un ārstēšana - kas ir ADHD un kā to var diagnosticēt?

ievads

ADHD apzīmē uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumus un ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, kas galvenokārt skar bērnus. Tomēr to var diagnosticēt arī pieaugušajiem. ADHD ietekmē indivīda spēju saglabāt uzmanību, kontrolēt impulsus un regulēt hiperaktivitāti. Šajā rakstā mēs izpētīsim ADHD cēloņus, simptomus un ārstēšanu, kā arī to, kā to diagnosticēt.

ADHD cēloņi

Precīzi ADHD cēloņi joprojām nav zināmi. Tiek uzskatīts, ka nozīme var būt ģenētisku, neiroloģisko un vides faktoru kombinācijai.

Ģenētiskie faktori

Pētījumi liecina, ka dažos gadījumos ADHD rodas ģimenēs. Ja kādam no vecākiem ir ADHD, pastāv lielāka iespēja, ka tas tiks ietekmēts arī bērnam. Pētījumi liecina, ka daži gēni var būt saistīti ar ADHD attīstību.

Neiroloģiskie faktori

Cilvēku ar ADHD smadzenēs ir konstatētas atšķirības noteiktās jomās, kas ir svarīgas uzmanībai un impulsu kontrolei. Ir konstatēts, ka cilvēku ar ADHD smadzenēs pastāv noteiktu neirotransmiteru nelīdzsvarotība, kas var izraisīt traucējumu simptomus.

Vides faktori

Lai gan vides faktori nav galvenais ADHD cēlonis, tie var pasliktināt simptomus. Pakļaušana tabakas dūmiem, dažām ķīmiskām vielām un alkohola lietošanai grūtniecības laikā var palielināt ADHD attīstības risku bērniem.

ADHD simptomi

ADHD simptomi var atšķirties no cilvēka uz cilvēku, bet kopumā var identificēt trīs galvenās simptomu kategorijas: neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte.

neuzmanība

Personām ar ADHD bieži ir grūtības koncentrēties un saglabāt uzmanību uz uzdevumu. Jums ir viegli novērst uzmanību un jums ir grūti koncentrēties uz detaļām. Viņiem arī ir grūti ievērot norādījumus un uzturēt kārtību.

Hiperaktivitāte

Hiperaktivitāte izpaužas ar nemierīgu un pārlieku aktīvu uzvedību. Ietekmētie bieži vien var nervozēt, pastāvīgi piecelties vai nevar mierīgi apsēsties. Viņiem var būt arī augsts fiziskās enerģijas līmenis un grūtības mierīgi nosēdēt.

impulsivitāte

Impulsīva uzvedība ir vēl viena ADHD iezīme. Cilvēki ar ADHD bieži rīkojas pirms domāšanas, un viņiem var būt grūtības kontrolēt savu uzvedību. Tas var radīt problēmas sociālajās situācijās vai skolas vidē.

ADHD diagnostika

ADHD diagnozi parasti veic ārsts vai psihiatrs, kurš novērtē pacienta slimības vēsturi un simptomus. Lai noteiktu ADHD diagnozi, simptomiem ir jābūt dažādās dzīves jomās, piemēram, skolā vai mājās, vairāk nekā sešus mēnešus.

Nav skaidru medicīnisku testu, kas varētu noteikt ADHD. Tā vietā ārsts parasti izmanto standartizētas anketas un vērtēšanas skalas, lai novērtētu simptomus. Diagnoze pamatojas uz novēroto uzvedību un informāciju, ko sniedz pacienta ģimenes locekļi un skolotāji.

ADHD ārstēšana

ADHD ārstēšana sastāv no medikamentu terapijas, uzvedības terapijas un psihosociālā atbalsta kombinācijas.

Narkotiku terapija

Stimulatorus, piemēram, metilfenidātu vai amfetamīnus, bieži izmanto ADHD ārstēšanai. Šīs zāles palīdz kontrolēt smadzeņu darbību un mazināt simptomus. Tomēr tie var izraisīt blakusparādības, piemēram, apetītes zudumu un miega traucējumus.

Uzvedības terapija

Uzvedības terapijas mērķis ir iemācīt slimniekiem stratēģijas, kā pārvaldīt simptomus. Tas var ietvert paņēmienus, lai uzlabotu uzmanību, kontrolētu impulsus un veicinātu sociālās prasmes.

Psihosociālais atbalsts

Psihosociālais atbalsts var būt ļoti svarīgs cilvēkiem ar ADHD un viņu ģimenēm. Tas var palīdzēt vieglāk tikt galā ar ikdienas dzīves grūtībām un uzlabot dzīves kvalitāti. Tas var ietvert atbalstu, izmantojot konsultācijas, vecāku apmācību un atbalsta grupas.

Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)

1. Vai ADHD var diagnosticēt pieaugušā vecumā?

Jā, ADHD var diagnosticēt arī pieaugušā vecumā. Tomēr simptomi var atšķirties un laika gaitā mainīties.

2. Vai ir iespējams izārstēt ADHD?

Nav zināms ADHD līdzeklis, taču agrīna diagnostika un atbilstoša ārstēšana var palīdzēt slimniekiem kontrolēt simptomus un dzīvot veiksmīgu dzīvi.

3. Vai ar psihoterapeitisku pieeju vien pietiek, lai ārstētu ADHD?

Psihoterapeitiskās pieejas vien bieži vien nav pietiekamas, lai ārstētu ADHD. Ir pierādīts, ka zāļu terapijas un uzvedības terapijas kombinācija ir efektīva.

4. Kā ADHD var ietekmēt ikdienas skolas dzīvi?

ADHD var būtiski ietekmēt ikdienas skolas dzīvi, jo skartajiem bērniem bieži ir grūtības koncentrēties, sekot norādījumiem un nekustīgi sēdēt. Tas var izraisīt sliktu akadēmisko sniegumu un sociālās problēmas.

5. Vai ADHD var izzust pieaugušā vecumā?

ADHD parasti neizzūd pieaugušā vecumā, taču simptomi laika gaitā var mainīties un, iespējams, samazināties.

Secinājums

ADHD ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, kas ietekmē uzmanību, impulsu kontroli un hiperaktivitāti. Precīzi ADHD cēloņi nav zināmi, taču tiek uzskatīts, ka ģenētiskiem, neiroloģiskiem un vides faktoriem var būt nozīme. Agrīna diagnostika un atbilstoša ārstēšana var palīdzēt slimniekiem kontrolēt simptomus un dzīvot veiksmīgu dzīvi. Ir svarīgi saprast, ka ADHD ir nopietns traucējums, kam nepieciešama profesionāla palīdzība, un ka ģimenes un kopienas atbalsts ir ļoti svarīgs skartajiem.