Viss, kas jums jāzina par autismu: definīcija, cēloņi un simptomi
Viss, kas jums jāzina par autismu: definīcija, cēloņi un simptomi Ievads Autisms ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, kas parasti izpaužas pirms trīs gadu vecuma sasniegšanas. Tas ietekmē cilvēka komunikācijas prasmes, sociālo mijiedarbību un uzvedības modeļus. Autismu bieži dēvē par autisma spektra traucējumiem (ASD), jo simptomu un izpausmju spektrs ir ļoti plašs. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim autisma definīciju, tā cēloņus un simptomus. Definīcija Autisms ir sarežģīts attīstības traucējums, kas var izpausties dažādos veidos. Personai, kuru skārusi autisms, var būt grūtības izprast sociālo mijiedarbību, verbālo izpausmi un...

Viss, kas jums jāzina par autismu: definīcija, cēloņi un simptomi
Viss, kas jums jāzina par autismu: definīcija, cēloņi un simptomi
ievads
Autisms ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, kas parasti izpaužas līdz trīs gadu vecumam. Tas ietekmē cilvēka komunikācijas prasmes, sociālo mijiedarbību un uzvedības modeļus. Autismu bieži dēvē par autisma spektra traucējumiem (ASD), jo simptomu un izpausmju spektrs ir ļoti plašs. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim autisma definīciju, tā cēloņus un simptomus.
definīcija
Autisms ir sarežģīts attīstības traucējums, kas var izpausties dažādos veidos. Personai, kuru skārusi autisms, var būt grūtības izprast sociālo mijiedarbību, traucēta verbālā izteiksme un neverbālā komunikācija, kā arī atkārtotas uzvedības izpausmes. Dažiem cilvēkiem ar autismu ir arī maņu jutīgums un grūtības tikt galā ar izmaiņām ikdienas dzīvē.
Cēloņi
Precīzi autisma cēloņi vēl nav pilnībā izprasti. Tomēr ir vairāki faktori, kas ir saistīti ar paaugstinātu autisma risku. Šeit ir daži no tiem:
ģenētika
Pētījumi liecina, ka autismam ir spēcīga ģenētiskā sastāvdaļa. Ir daži gēnu varianti, kas var palielināt autisma risku. Ja vecākiem ir bērns ar autismu, viņiem ir lielāka iespēja iegūt citu slimu bērnu.
Vides faktori
Tiek uzskatīts, ka daži vides faktori, piemēram, noteiktas ķīmiskas vielas vai noteiktas zāles, var palielināt autisma risku. Tomēr pētījumi šajā jomā joprojām ir ierobežoti un joprojām ir intensīvas izpētes priekšmets.
Agrīnās bērnības smadzeņu bojājumi
Daži pētījumi liecina, ka daži smadzeņu bojājumi agrīnā bērnībā var izraisīt autismu. Šis smadzeņu bojājums var rasties grūtniecības vai agrā bērnībā un traucē normālu smadzeņu attīstību.
Simptomi
Autisma simptomi var ievērojami atšķirties no cilvēka uz cilvēku. Šeit ir dažas no visbiežāk sastopamajām autisma pazīmēm:
Grūtības ar sociālo mijiedarbību
Autisma pazīme ir grūtības saprast un piedalīties sociālajā mijiedarbībā. Cilvēkiem ar autismu var būt grūtības interpretēt citu cilvēku sejas izteiksmes, žestus un ķermeņa valodu. Viņiem var būt arī grūtības iegūt draugus un izprast sociālās normas.
Komunikācijas problēmas
Komunikācija bieži vien ir izaicinājums cilvēkiem ar autismu. Dažiem var būt grūtības mutiski izteikt savas domas un jūtas. Citiem var būt grūtības saprast neverbālos signālus, piemēram, acu kontaktu vai ķermeņa valodu. Daži cilvēki ar autismu var pārmērīgi runāt par noteiktām tēmām, kas izraisa viņu interesi, vienlaikus atstājot novārtā citus sarunas aspektus.
Atkārtota uzvedība
Vēl viens izplatīts autisma simptoms ir atkārtota uzvedība. Piemēram, skartās personas var atkārtoti vicināt rokas vai atkārtot noteiktas darbības. Viņi var būt arī ļoti stingri ikdienas gaitās un nelabprāt pieņemt pārmaiņas.
Jutība pret maņu stimuliem
Cilvēki ar autismu bieži var būt pārāk jutīgi vai mazjutīgi pret maņu stimuliem. Piemēram, skaņas, smakas vai pieskāriens viņiem var šķist nepatīkami vai satriecoši.
Bieži uzdotie jautājumi
Kāda ir atšķirība starp autismu un Aspergera sindromu?
Aspergera sindroms ir autisma veids, kam parasti raksturīgi mazāk izteikti valodas attīstības un intelekta traucējumi. Cilvēkiem ar Aspergera sindromu intelektuālās spējas var būt augstākas par vidējo, taču viņiem joprojām ir grūtības ar sociālo mijiedarbību un komunikāciju.
Vai autismu var izārstēt?
Nav zināms autisma līdzeklis. Tomēr terapijas un iejaukšanās var palīdzēt uzlabot cilvēku ar autismu dzīves kvalitāti un palīdzēt viņiem attīstīt un izmantot savas spējas.
Kā tiek diagnosticēts autisms?
Autisma diagnoze parasti balstās uz novērojumu un testu kombināciju, ko veic profesionāļi, piemēram, psihologi, ārsti vai attīstības traucējumu speciālisti. Diagnostikas kritēriji ņem vērā uzvedības modeļus, komunikācijas prasmes un attīstības pavērsienus, kas raksturīgi autismam.
Vai ir autisma ārstēšana?
Jā, ir dažādas autisma ārstēšanas iespējas, kas var atšķirties atkarībā no cilvēka individuālajām vajadzībām. Agrīna iejaukšanās, uzvedības terapija, runas un darba terapija un medikamenti var palīdzēt uzlabot komunikācijas prasmes, sociālo mijiedarbību un uzvedības modeļus.
Secinājums
Autisms ir sarežģīts attīstības traucējums, kam var būt dažādi simptomi un izpausmes. Lai gan precīzie cēloņi vēl nav pilnībā izprasti, ir zināmi riska faktori, piemēram, ģenētika un daži vides faktori. Autisma diagnoze balstās uz novērošanu un testēšanu, un ir pieejamas ārstēšanas iespējas, lai uzlabotu cilvēku ar autismu dzīves kvalitāti. Ir svarīgi sabiedrībā veicināt izpratni un atbalstu cilvēkiem ar autismu, lai viņi pilnībā realizētu savas spējas un potenciālu.