Kas ir aneirisma? Viss, kas jums par to jāzina!

Kas ir aneirisma? Viss, kas jums par to jāzina!

Kas ir aneirisma? Viss, kas jums par to jāzina!

Aneirisma ir patoloģiska artērijas paplašināšanās vai izspiedums, ko izraisa asinsvada sienas vājināšanās. Tas ir nopietns stāvoklis, kas dažos gadījumos var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Šajā rakstā mēs apspriedīsim visu par aneirismu, tostarp to cēloņiem, simptomiem, diagnozi, ārstēšanas iespējām un profilakses pasākumiem.

Aneirismu cēloņi

Aneirismas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Viens no biežākajiem cēloņiem ir ateroskleroze, slimība, kuras gadījumā artēriju sieniņās uzkrājas aplikums. Šīs nogulsnes var vājināt sienas un izraisīt izliekumu. Ģenētiskajiem faktoriem ir arī nozīme, jo dažu veidu aneirismas var rasties ģimenēs. Turklāt ievainojumi, infekcijas un iekaisumi var izraisīt aneirismas.

Aneirismu veidi

Ir dažādi aneirismu veidi, tostarp:

1. Vēdera aortas aneirisma (BAA): šī ir visizplatītākā aneirisma un rodas galvenajā vēdera artērijā. Tas galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus un bieži vien var būt asimptomātisks, līdz notiek plīsums.

2. Smadzeņu aneirisma: šāda veida aneirisma rodas smadzeņu asinsvados. Tas var izraisīt tādus simptomus kā stipras galvassāpes, redzes problēmas un neiroloģiskus traucējumus.

3. Augošā aortas aneirisma: šī aneirisma ietekmē augošo aortu un var izraisīt tādus simptomus kā sāpes krūtīs un elpas trūkums.

4. Perifēra aneirisma: šī aneirisma ietekmē perifērās artērijas, piemēram, rokas un kājas.

Aneirismu simptomi

Aneirisma simptomi var atšķirties atkarībā no veida un izmēra. Mazas aneirismas bieži paliek asimptomātiskas un tiek atklātas nejauši medicīniskās apskates laikā. Ar lielām aneirismām var rasties šādi simptomi:

– Pulsējošs pietūkums vai mezgliņš uz artērijas.
- Sāpes vai diskomforts aneirisma zonā.
– Spiediena vai pulsācijas sajūta vēdera dobumā (vēdera aortas aneirisma gadījumā).
- Galvassāpes, redzes traucējumi vai neiroloģiski simptomi (smadzeņu aneirismas gadījumā).
- Sāpes krūtīs vai elpas trūkums (ja ir augšupejošās aortas aneirisma).

Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visas aneirismas izraisa simptomus, īpaši agrīnā stadijā. Regulāra medicīniskā pārbaude var palīdzēt agrīni atklāt aneirismas.

Aneirismu diagnostika

Aneirisma diagnozi var veikt, izmantojot dažādas attēlveidošanas metodes. Tas ietver:

1. Ultraskaņa: šī neinvazīvā procedūra izmanto skaņas viļņus, lai izveidotu artēriju attēlus. Parasti tā ir pirmā izmeklēšanas metode aneirismas noteikšanai.

2. Datortomogrāfija (CT): CT skenēšana izmanto rentgena starus, lai izveidotu detalizētus ķermeņa šķērsgriezuma attēlus. Šī metode ir ļoti noderīga, lai noteiktu aneirisma lielumu un precīzu atrašanās vietu.

3. Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI): MRI izmanto spēcīgu magnētisko lauku un radioviļņus, lai iegūtu detalizētus ķermeņa attēlus. Tas var būt noderīgi, lai precīzi novērtētu aneirismas.

4. Angiogrāfija: šī procedūra ietver kontrastkrāsas injicēšanu artērijās, kam seko rentgena starojums. Tas ļauj precīzi vizualizēt asinsvadus un var būt noderīgi ķirurģiskas ārstēšanas plānošanā.

Aneirismu ārstēšana

Aneirismu ārstēšana ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, aneirismas lieluma, veida un pacienta individuālā veselības stāvokļa. Dažos gadījumos aneirismu var novērot tik ilgi, kamēr tā neizraisa simptomus vai nepalielinās. Lielākas aneirismas vai tām, kurām ir plīsuma risks, var apsvērt šādas ārstēšanas iespējas:

1. Ķirurģiskā labošana: tas ietver aneirisma noņemšanu un asinsvadu protēzes vai stenta ievietošanu, lai atjaunotu normālu asins plūsmas virzienu.

2. Endovaskulāra ārstēšana: izmantojot šo minimāli invazīvo metodi, katetru caur asinsvadiem ievada aneirismā. Lai stabilizētu aneirismu un novērstu tās plīsumu, tur ievieto metāla sietu, kas pazīstams arī kā stents vai spole.

3. Narkotiku terapija: dažos gadījumos var ieteikt zāļu ārstēšanu, lai pazeminātu asinsspiedienu vai novērstu turpmāku aneirismas augšanu.

Aneirismu profilakse

Lai gan nav īpašas metodes, lai pilnībā novērstu aneirismas, daži pasākumi var samazināt risku. Tas ietver:

1. Atmest smēķēšanu: smēķēšana ir viens no galvenajiem aneirismu riska faktoriem. Smēķēšanas atmešana var ievērojami samazināt risku.

2. Veselīgs uzturs: sabalansēts uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem un veseliem graudiem, var palīdzēt samazināt arteriosklerozes risku.

3. Regulāras fiziskās aktivitātes: aktīva dzīve un regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot asinsvadu veselību un samazināt aneirismu risku.

4. Kontrolējiet asinsspiedienu un holesterīnu: augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis ir aneirismu riska faktori. Regulāra šo vērtību uzraudzība un kontrole var palīdzēt samazināt risku.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai aneirisma var plīst pati no sevis?

Jā, aneirisma var plīst pati no sevis, īpaši, ja tā ir liela vai asinsvada sieniņā veidojas plīsums. Ja tā notiek, var rasties dzīvībai bīstama asiņošana un nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Vai aneirisma ir iedzimta?

Dažu veidu aneirismas var rasties ģimenēs, kas liecina par ģenētiskiem faktoriem. Ja ģimenes anamnēzē ir aneirismas, var būt ieteicams veikt regulāras pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu jebkādas izmaiņas artērijās.

Vai aneirisma var izzust pati?

Kopumā aneirismas nepāriet pašas no sevis. Ārstēšana ir atkarīga no pacienta lieluma, veida un individuālā veselības stāvokļa. Ir svarīgi cieši sadarboties ar ārstu, lai noteiktu labāko rīcību.

Secinājums

Aneirisma ir nopietns stāvoklis, kam nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība. Lai saņemtu vislabāko iespējamo aprūpi, ir svarīgi izprast cēloņus, simptomus, diagnostikas procedūras, ārstēšanas iespējas un profilakses pasākumus. Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana var samazināt nopietnu komplikāciju, piemēram, plīsumu un asiņošanas, risku. Ja jums ir bažas vai novērojat aneirisma simptomus, nevilcinieties meklēt medicīnisko palīdzību.