Kas ir normāls pulss? Viss, kas jums jāzina par sirdsdarbības ātrumu

Kas ir normāls pulss? Viss, kas jums jāzina par sirdsdarbības ātrumu

Kas ir normāls pulss? Viss, kas jums jāzina par sirdsdarbības ātrumu.

Pulss, kas pazīstams arī kā sirdsdarbība, ir svarīgs sirds veselības rādītājs. Tas ir sirdsdarbības sitienu skaits minūtē. Normāls sirdsdarbības ātrums mainās atkarībā no vecuma, fiziskās sagatavotības līmeņa un citiem individuāliem faktoriem. Šajā rakstā mēs detalizēti runāsim par pulsa nozīmi, dažādiem pulsa diapazoniem un ietekmi uz veselību.

Kāpēc pulss ir svarīgs?

Pulss ir svarīgs sirds veselības mērījums. Tas sniedz ieskatu sirds un asinsvadu sistēmas darbībā un palīdz identificēt iespējamos traucējumus vai novirzes. Normāls pulss nozīmē, ka sirds darbojas efektīvi un izplata pietiekami daudz skābekļa un barības vielu visā ķermenī.

Kā mēra pulsu?

Pulsu var izmērīt dažādos veidos, taču visizplatītākā metode ir pulsa palpēšana ķermeņa vietā, kur artērija atrodas tuvu ādas virsmai. Visbiežāk izmantotās vietas pulsa pārbaudei ir plaukstas locītava (radiālais pulss), kakls (miega artērija) un cirksnis (cirkšņa artērija). Mērījumu parasti veic ar pirkstiem, pieliekot vieglu spiedienu uz artēriju un skaitot sirdsdarbību.

Kas ir normāls pulss?

Normāls sirdsdarbības ātrums mainās atkarībā no vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa. Pieaugušajiem vidējais sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir no 60 līdz 100 sitieniem minūtē. Bērniem pulss parasti ir nedaudz augstāks un var būt no 70 līdz 120 sitieniem minūtē atkarībā no viņu vecuma. Zīdaiņiem parasti ir vēl lielāks pulsa diapazons no 100 līdz 160 sitieniem minūtē.

Kādi faktori ietekmē pulsu?

Pulsu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp:

1. Fitnesa līmenis: Cilvēkiem, kuri regulāri vingro un ir labā fiziskā formā, parasti ir zemāks sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī.

2. Vecums: Kļūstot vecākam, pulss parasti kļūst nedaudz augstāks.

3. Fiziskā aktivitāte: fiziskās aktivitātes laikā sirdsdarbība palielinās, jo sirdij ir jāsūknē vairāk asiņu, lai apgādātu ķermeni ar pietiekami daudz skābekļa.

4. Stress: stress var īslaicīgi palielināt sirdsdarbības ātrumu.

Pulsa diapazoni un to nozīme

Pulsu var iedalīt dažādās jomās, kurām ir dažādas nozīmes atkarībā no aktivitātes līmeņa un treniņa mērķa. Šeit ir daži no visizplatītākajiem impulsu diapazoniem:

1. Pulss miera stāvoklī: sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī mēra, kad cilvēks ir pilnībā atslābinājies un neveic nekādas fiziskas aktivitātes. Zems sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī parasti liecina par labu sirds veselību un piemērotību.

2. Tauku dedzināšanas diapazons: šis pulsa diapazons bieži ir paredzēts cilvēkiem, kuri vēlas zaudēt svaru. Šajā diapazonā sirds strādā ar mērenu intensitāti, pie kuras ķermenis efektīvi sadedzina taukus.

3. Aerobikas treniņš: šis pulsa diapazons ir nedaudz virs tauku sadedzināšanas diapazona un bieži tiek ieteikts izturības treniņiem. Sirds strādā ar lielāku intensitāti, kā rezultātā uzlabojas sirds un asinsvadu piemērotība.

4. Anaerobā apmācība: šis pulsa diapazons ir tuvu maksimālajam sirdsdarbības ātrumam un ir ieteicams intensīviem intervāla treniņiem vai augstas ietekmes sporta veidiem. Sirds strādā ar augstu intensitāti un trenē ķermeņa anaerobās spējas.

Patoloģiskas sirdsdarbības sekas

Patoloģiska sirdsdarbība var liecināt par dažādām veselības problēmām. Šeit ir daži piemēri:

1. Augsts sirdsdarbības ātrums (tahikardija): augsts sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī, kas pārsniedz 100 sitienus minūtē, var liecināt par pamatslimību, piemēram, hipertireozi, sirds slimību vai stresu. Ilgstoša tahikardija var palielināt sirds slimību risku.

2. Zems sirdsdarbības ātrums (bradikardija): zems sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī zem 60 sitieniem minūtē var liecināt par sirds problēmu, piemēram, bradikardiju vai traucētu elektrisko signālu pārraidi. Dažos gadījumos bradikardija var būt problemātiska un izraisīt asinsrites samazināšanos organismā.

3. Neregulārs pulss: neregulārs pulss, kas pazīstams arī kā aritmija, var norādīt uz sirds aritmijām. Dažas aritmijas ir nekaitīgas, savukārt citām var būt nepieciešama nopietna medicīniska iejaukšanās.

Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)

Jautāt:Kā es varu izmērīt pulsu mājās?
Atbilde:Pulsu var izmērīt mājās, novietojot divus pirkstus uz plaukstas artērijas un skaitot sirdspukstus. Skaitiet sitienus vienu minūti vai reiziniet sitienu skaitu 15 sekundēs ar četriem, lai noteiktu pulsu minūtē.

Jautāt:Vai augsts sirdsdarbības ātrums fiziskās slodzes laikā ir normāli?
Atbilde:Jā, sirdsdarbības ātruma palielināšanās slodzes laikā ir normāla parādība un svarīga, lai apmierinātu ķermeņa papildu pieprasījumu pēc skābekļa un barības vielām. Sirdsdarbības ātrums parasti palielinās dažu minūšu laikā pēc fiziskās aktivitātes sākuma.

Jautāt:Vai stress var ietekmēt jūsu sirdsdarbības ātrumu?
Atbilde:Jā, stress var īslaicīgi palielināt sirdsdarbības ātrumu. Ķermenis reaģē uz stresu, atbrīvojot hormonus, kas palielina sirdsdarbības ātrumu.

Secinājums

Sirdsdarbības ātrums ir svarīgs cilvēka sirds veselības un vispārējā fiziskās sagatavotības rādītājs. Normāls pulss pieaugušajiem ir no 60 līdz 100 sitieniem minūtē miera stāvoklī. Sirdsdarbības ātrumu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp vecums, fiziskās sagatavotības līmenis, fiziskā aktivitāte un stress. Ir svarīgi zināt savu pulsu un konsultēties ar ārstu, ja novirzes no normas saglabājas.