Āfrikas sams iekaro akvakultūru Mēklenburgā-Priekšpomerānijā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Āfrikas sams dominē akvakultūrā MV ar vairāk nekā 400 tonnām 2024. gadā. Ieskats vietējā tirgus potenciālā un projektos.

Der Afrikanische Raubwels dominiert die Aquakultur in MV mit über 400 Tonnen 2024. Einblick in lokale Marktpotentiale und Projekte.
Āfrikas sams dominē akvakultūrā MV ar vairāk nekā 400 tonnām 2024. gadā. Ieskats vietējā tirgus potenciālā un projektos.

Āfrikas sams iekaro akvakultūru Mēklenburgā-Priekšpomerānijā!

Āfrikas sams (Clarias gariepinus) ir pierādījis sevi kā vadošā barības zivs akvakultūrā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Saskaņā ar informāciju no Süddeutsche.de 2024. gadā tika saražotas vairāk nekā 400 tonnas šīs zivju sugas, kas veido vairāk nekā 73 procentus no reģiona kopējās akvakultūras zivju produkcijas. Šie iespaidīgie skaitļi skaidri parāda, ka Āfrikas sams ne tikai spēlē nozīmīgu lomu reģionālajā ekonomikā, bet arī tiek augstu novērtēts savu izcilo īpašību dēļ.

Āfrikas sams popularitāte cita starpā ir saistīta ar tā straujo augšanas ātrumu, spēju pielāgoties dažādiem vides apstākļiem un augstu izturību pret slimībām. Zivīm ir arī gaļa bez kauliem, kas padara to īpaši pievilcīgu patērētājiem. Karpas ieņem otro vietu akvakultūras ražošanā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, un kopējā produkcija sasniedz vairāk nekā 40 tonnas.

Ražošanas pieaugums un reģionālais fokuss

Kopējā ēdamo zivju un vēžveidīgo produkcija reģiona saldūdens iekārtās 2024. gadā bija aptuveni 550 tonnas. Tas atbilst vairāk nekā 20 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr pirms 2024. gada ražošanas apjoms bija samazinājies. Lauksaimniecības uzņēmumi galvenokārt ir koncentrēti Rostokas un Mēklenburgas ezeru apgabala rajonos, kur katrā darbojas piecas saimniecības, un Ludvigslustas-Parchim rajonā, kur četri uzņēmumi audzē zivis. Šie trīs reģioni kopā ražo gandrīz 98,5 procentus zivju Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Pašreizējo pētniecības projektu plēsīgo sams audzēšanas intensificēšanai veic Rostokas Universitāte sadarbībā ar vietējiem zivju ražotājiem. Mērķis ir optimizēt ražošanas apstākļus un palielināt efektivitāti zivju audzēšanā. Uzmanības centrā ir kāpuru pavairošana un audzēšana, kā arī turēšanas apstākļu un ražošanas ūdens kvalitātes uzlabošana.

Pētījuma saturs un mērķi

Projekts, kas balstīts uz iepriekšējā projekta “Darbības palielināšana un optimizēta procesa ūdens apsaimniekošana Āfrikas samsu (integrētajā) ražošanā” uzdevumiem un mērķiem, ilgs no 2023. gada septembra līdz 2027. gada septembrim, un to atbalsta Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda un Klimata aizsardzības, Lauksaimniecības, Vides ministrijas un Mēsterlenburgas lauku apgabali. Jo īpaši uzmanība tiks pievērsta nārstojošo zivju atlasei, lētas dzīvās barības izvēlei un paššķirošanai.

Novatoriska pieeja projekta ietvaros ir dažādu augu sugu integrācija asinsrites sistēmā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti ar akvaponikas palīdzību. Tas ietver garšaugus, kā arī ārstniecības un dekoratīvos augus. Pētnieku komanda pētīs praktiskos uzdevumus un izstrādās risinājumus, kas tiks pārbaudīti FischGlasHaus.