Amerikas parādu krīze: Trampa politika apdraud globālo finanšu sistēmu!

Amerikas parādu krīze: Trampa politika apdraud globālo finanšu sistēmu!

ASV parādu situācija kļūst arvien satraucošāka. Pašlaik ASV parāds sasniedz gandrīz 37 triljonus ASV dolāru, kas atbilst aptuveni 122% no ekonomiskās produkcijas. Šie satraucošie skaitļi rada jautājumus par fiskālo politiku Vašingtonā un apdraud investoru uzticību valsts kredītspējai. Tiek ziņots, ka Moody's ir samazinājusi valsts parāda reitingu, un ASV nav augstāko reitingu nevienā no trim lielākajām reitingu aģentūrām.

Situāciju vēl vairāk pasliktina investoru pastāvīgā neapmierinātība, kas izpaužas kā uzticības samazināšanās ASV valsts obligācijām. Līdz ar to 30 gadu Valsts kases ienesīgums ir paaugstinājies virs psiholoģiski svarīgā 5% sliekšņa. [n-tv] ziņo, ka Trampa budžeta deficīts un nodokļu politika nopietni apdraud ASV kredītspēju.

Procentu likmju kāpums un politiskā nenoteiktība

Tirgus procentu likmju kāpums padara kredītus dārgākus patērētājiem un uzņēmumiem. Analītiķi brīdina arī par iespējamu stagflāciju, ko varētu izraisīt ģeopolitiskie riski un deficīts. Parādu pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā ir veicinājušas nodokļu atlaides, banku glābšana un ekonomikas stimulēšanas paketes.

Republikāņi Donalda Trampa vadībā cenšas panākt, lai Kongresā tiktu īstenota liela nodokļu samazināšanas programma, kas valsts parādam varētu pievienot vēl 4 triljonus dolāru. Tas varētu palielināt budžeta deficītu līdz 7% no ekonomikas izlaides. Vēl viens kritisks punkts ir tas, ka līdz 2035. gadam gandrīz trešdaļu nodokļu ieņēmumu varētu izmantot parāda apkalpošanai.

Uzticības zaudēšana un tirgus reakcijas

Uzticības samazināšanās ASV kredītspējai var destabilizēt globālo finanšu sistēmu. Federālajai rezervju sistēmai ir liels daudzums ASV Valsts kases obligāciju, kuru derīguma termiņš tā vēlētos beigties, uzsverot, ka ir steidzami jāstabilizē tirgus. [Financial Market World] uzsver, ka investori arvien vairāk apšauba ASV parādu sloga ilgtspēju. Pēdējā 20 gadu ASV Valsts kases obligāciju izsole bija vāja, ienesīgumam pieaugot līdz 5,10%. Šīs norises ietekmē arī S&P 500 un Nasdaq – kritums par 1,6% un 1,34%.

Rezumējot, ASV fiskālās politikas lēmumi un nespēja rast politisko konsensu, lai izbeigtu aizņemšanos, turpina veicināt pašreizējo tirgus nenoteiktību. Nepieciešamība pēc reformām, lai atgūtu investoru uzticību un nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, kļūst arvien aktuālāka.