Analīze rāda: Inflācija īpaši lielu slogu rada mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem

Analīze rāda: Inflācija īpaši lielu slogu rada mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem

Saskaņā ar ziņojumu taz.de, inflācija pagājušajā gadā īpaši lielu slogu uzlika nabadzīgākām mājsaimniecībām. Vientuļiem, kuru ienākumi nepārsniedz 900 eiro mēnesī, inflācija bija 6,3 procenti, savukārt vientuļiem, kuru ienākumi ir 5000 eiro vai vairāk mēnesī, inflācija bija tikai 5,3 procenti. Kopumā pagājušajā gadā inflācijas līmenis bija 5,9 procenti, kas ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2022. gadu, taču joprojām ir krietni virs Eiropas Centrālās bankas izvirzītā mērķa 2 procentu apmērā.

Hansa Bēklera fonda Makroekonomikas un biznesa cikla izpētes institūta (IMK) analīze liecina, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem īpaši cieta no cenu pieauguma līdz 2023. gada vasaras beigām. Tas ir tāpēc, ka nabadzīgākie cilvēki tērē lielāku daļu savu ienākumu pārtikai un enerģijai. Dabasgāzes cenas pieauga par 14,7 procentiem, elektrības cenas par 12,7 procentiem un pārtikas cenas par 12,4 procentiem. Bez šiem cenu pieaugumiem inflācijas līmenis būtu ievērojami zemāks.

Šī attīstība būtiski ietekmē tirgu un finanšu nozari. Enerģijas un pārtikas cenu kāpums īpaši ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, jo ​​tām šajās jomās ir jātērē lielāka budžeta daļa. Tas samazina pirktspēju un var vēl vairāk saasināt ekonomisko nevienlīdzību. Turklāt tas varētu ietekmēt monetāro un procentu likmju politiku, jo centrālās bankas var censties kontrolēt inflāciju.

Kopumā IMK analīzē ir uzsvērta steidzama nepieciešamība veikt pasākumus, lai mazinātu ekonomisko slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un parāda inflācijas dinamikas sarežģītību attiecībā uz dažādiem mājsaimniecību veidiem.