Darba tirgus zem spiediena: ieroču bums nevar apturēt krīzi!
Rakstā analizēta ekonomiskā situācija Vācijā 2025. gadā, izcelta deindustrializācija un plaukstošā ieroču nozare.

Darba tirgus zem spiediena: ieroču bums nevar apturēt krīzi!
Vācijas ekonomika saskaras ar īpašiem izaicinājumiem. Kamēr darba tirgus ir pakļauts spiedienam daudzās nozarēs, aizsardzības nozare piedzīvo ievērojamu uzplaukumu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā neskaidro ģeopolitisko situāciju, tostarp Ukrainas karu, kas ievērojami palielinājis pieprasījumu pēc aizsardzības aprīkojuma. Darba tirgū pašlaik ir vērojama negatīva attīstība, darba vietu pieaugums galvenokārt vērojams valsts sektorā un veselības aprūpē Pasaule ziņots.
2023.gada jūnijā bezdarbnieku skaits bija 2,914 miljoni, kas ir neliels samazinājums par 5000 salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet liecina par 188 000 pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bezdarba līmenis joprojām ir 6,2 procenti, savukārt Federālās nodarbinātības aģentūras atbildīgie atzīmē, ka uzņēmumi nevēlas pieņemt darbā cilvēkus. Jaunais darba ministrs Bērbels Bass aicina uz ekonomikas politikas impulsiem, lai uzlabotu saspringto situāciju.
Ieroču rūpniecība aug
Tomēr aizsardzības nozare ir guvusi ievērojamu labumu no palielinātajiem aizsardzības izdevumiem kopš 2022. gada. Nozarē ir vērojams nodarbinātības pieaugums par 41%, salīdzinot ar situāciju pirms četriem gadiem. Īpaši liels ir pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem tehnoloģiju, inženierzinātņu un IT jomā. Rheinmetall, nozīmīgs spēlētājs šajā nozarē, plāno paplašināt savu ražošanu un pārveidot rūpnīcas Berlīnē un Neusā no auto detaļu ražošanas uz aizsardzības ražošanu. Izpilddirektors Armīns Pappergers ziņo par pasūtījumu skaitu, kas līdz gada beigām sasniegs aptuveni 80 miljardus eiro ZDF.
Pēdējo trīs gadu laikā Rheinmetall ik gadu ir pieņēmis darbā no 6000 līdz 8000 jaunu darbinieku un plāno turpināt šo tendenci. Hensoldt, cits nozares piegādātājs, piedāvā pārņemšanu automobiļu piegādātāja Continental darbiniekiem, kurus skārusi rūpnīcu slēgšana. Šīs norises liecina, ka aizsardzības nozare, lai arī daudz mazāka nekā citas nozares, var būtiski ietekmēt darba tirgu.
Ekonomiskie izaicinājumi
Kamēr ieroču rūpniecība plaukst, citas ekonomikas jomas, jo īpaši metāla, elektroierīču un tērauda rūpniecība, cieš no augsta līmeņa maksātnespējas. Uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz saīsinātu darba laiku vai darba vietu samazināšanu, kas noved pie darba piedāvājumu stagnācijas. Šobrīd Vācijā ir 1,18 miljoni brīvu darbvietu, kas ir krass samazinājums salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem, kad šis skaits bija gandrīz divi miljoni.
Pieaugošais ilgtermiņa bezdarbs un bēgļu pieplūdums palielina pamata labklājības izmaksas, un iedzīvotāju pabalsta izdevumi pieaug līdz 42,6 miljardiem eiro 2023. gadā un 40 miljardiem eiro 2024. gadā. Lai gan aizsardzības nozare, palielinot aizsardzības izdevumus, potenciāli varētu radīt līdz 200 000 jaunu darbavietu, joprojām ir neskaidrs jautājums, kā pašreizējās nozares reaģēs uz citiem aizsardzības izdevumiem. Problēmas ir skaidras, taču aizsardzības nozare varētu būt spilgta vieta citādi drūmajā ekonomiskajā vidē.