Mainās darba laiks: ko darbinieki īsti vēlas darīt un kā gadu gaitā mainījušās viņu vēlmes
Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu darba pasaule mainās, un tas tieši ietekmē cilvēku darba laiku. Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta (IAB) pētījumā tika pārbaudīts darba laiks starp vēlmi un realitāti, un tika iegūti interesanti rezultāti. Saskaņā ar pētījumu pilnas un nepilnas slodzes darbinieku vēlamais darba laiks gadu desmitiem ir saglabājies “ievērojami stabils”. Tomēr ir vērojamas būtiskas izmaiņas pilnas slodzes nodarbinātībā, pēdējos gados pieaugot vēlmei pēc nedaudz saīsināta darba laika, ko īpaši ietekmējusi pieredze Koronas pandēmijas laikā. 2021. gadā tika pierādīts, ka sievietes vidēji pavadīja 6,2 stundas...

Mainās darba laiks: ko darbinieki īsti vēlas darīt un kā gadu gaitā mainījušās viņu vēlmes
Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de,
Darba pasaule mainās, un tas tieši ietekmē cilvēku darba laiku. Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta (IAB) pētījumā tika pārbaudīts darba laiks starp vēlmi un realitāti, un tika iegūti interesanti rezultāti.
Saskaņā ar pētījumu pilnas un nepilnas slodzes darbinieku vēlamais darba laiks gadu desmitiem ir saglabājies “ievērojami stabils”. Tomēr ir vērojamas būtiskas izmaiņas pilnas slodzes nodarbinātībā, pēdējos gados pieaugot vēlmei pēc nedaudz saīsināta darba laika, ko īpaši ietekmējusi pieredze Koronas pandēmijas laikā.
2021.gadā tika noskaidrots, ka sievietes vēlas strādāt vidēji par 6,2 stundām mazāk un dod priekšroku maksimālajam nedēļas darba laikam 34,7 stundas, savukārt vīrieši vēlas strādāt par 5,5 stundām mazāk un tiecas uz maksimālo nedēļas darba laiku 36,8 stundas.
Runājot par nepilna laika nodarbinātību, aina ir nedaudz atšķirīga. Vidēji sievietes vēlas strādāt aptuveni 25,3 stundas nedēļā, kas ir par aptuveni divām stundām vairāk nekā pirms 20 gadiem. Tomēr tie parasti strādā par 0,8 stundām vairāk nekā vēlams. Vīriešiem tas ir otrādi; 2021. gadā viņi vēlējās strādāt 28,1 stundu, kas ir aptuveni par stundu ilgāk nekā patiesībā.
Pētījums arī parāda, ka atkarībā no vecuma grupas atšķiras vēlamais darba laiks un faktiskais darba laiks. Pētījums arī liecina, ka darbinieki arvien vairāk meklē elastīgākus darba laika modeļus un jēgpilnu darbu.
Šie atklājumi būtiski ietekmē darba tirgu un finanšu sektoru. Pieaugot nepieciešamībai pēc elastīga darba laika un jēgpilna darba, uzņēmumiem un finanšu iestādēm būs jāpielāgojas mainīgajām darbaspēka vajadzībām. Jauni darba laika modeļi un piedāvājumi varētu kļūt nozīmīgāki, savukārt uzņēmumiem ir jāizstrādā veidi, kā noturēt un piesaistīt darbiniekus, pamatojoties uz šiem atklājumiem. Darba laika maiņa varētu ietekmēt arī darba ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de