Darba laika samazināšana kā bagātības pārdales atslēga

Darba laika samazināšana kā bagātības pārdales atslēga

Diskusijas par darba laika samazināšanu kļūst arvien svarīgākas pašreizējās diskusijās par labu darbu. Arodbiedrības jau sen ir aicinājušas samazināt darba laiku ar pilnu algu kompensāciju kā galveno darba politikas cīņu elementu. Šī prasība pēc 35, 32 vai pat 28 stundu nedēļām ir vērsta ne tikai uz daudzu cilvēku vēlmēm pēc vairāk brīvā laika, bet arī risina attiecības starp apmaksātu un neapmaksātu aprūpes darbu.

Diskusija par darba laika samazināšanu aktualizē arī jautājumu par turpmāko ekonomisko sistēmu. Vai nākotnei jābalstās uz industriālās un izaugsmes ekonomikas turpinājumu, vai arī mēs tiecamies pēc sociāli ekoloģiskas transformācijas, kas konsekventi veido ekonomikas struktūras, kuru pamatā ir ekoloģiskā un sociālā saderība?

Aiz darba laika jautājuma slēpjas fundamentāls sistēmisks konflikts par iegūtās bagātības taisnīgu sadali. Sociāli ekoloģiskās transformācijas piekritēji uzsver, ka būtiska ir taisnīga bagātības pārdale. Piemēri, piemēram, nepieciešamība pēc īsāka darba laika nozarēs, kurās pieaug automatizācija un digitalizācija, ilustrē godīgas izplatīšanas nozīmi.

Kustība par īsāku darba laiku jau ir guvusi panākumus, piemēram, dažās nozarēs ir ieviests samazināts pilnas slodzes darbs. Pētījumi liecina, ka 81 procentam pilnas slodzes darbinieku ir pozitīva attieksme pret četru dienu nedēļu ar pilnu algas kompensāciju. Šī diskusija izceļ daudzu cilvēku pieaugošo vajadzību pēc vairāk brīvā laika.

Konflikts par saīsinātu darba laiku varētu kļūt par centrālo sarunu jomu biznesa un darba pasaules veidošanā nākotnē. Jāskatās, kā attīstīsies diskusija par darba un bagātības pārdali, lai rastu līdzsvaru starp labklājību un sociālo taisnīgumu.