Kodolsarunas atceltas: Irāna atbild uz Izraēlas gaisa triecieniem!

Kodolsarunas atceltas: Irāna atbild uz Izraēlas gaisa triecieniem!

Saspringtās attiecības starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties, savukārt plānotās ASV un Irānas kodolsarunas Omānā ir atceltas. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts Omānas ārlietu ministrs Badrs al Busaidi apstiprināja sarunu atcelšanu un uzsvēra Omānas nozīmīgo starpnieka lomu. Sākotnēji sarunās bija paredzēts apspriest 2015. gada Vīnes kodolvienošanās īstenošanu, taču spriedze joprojām ir augsta.

Paralēli diplomātiskajām neveiksmēm Izraēla kopš piektdienas rīta veic plaša mēroga gaisa triecienu Irānas kodolobjektiem. Šīs operācijas ar nosaukumu "Rising Lion" mērķis ir samazināt Irānas kodoldraudus un apturēt tās kodolprogrammu. Šis preventīvais streiks, kā līdz RND ziņojumos, mērķis ir vērsties pret galvenajām kodoliekārtām, militārajām bāzēm un zinātniekiem.

Uzbrukumi un pretreakcijas

Sestdienas vakarā Irāna atbildēja uz Izraēlas uzbrukumiem, izšaujot Izraēlas virzienā simtiem raķešu un bezpilota lidaparātu, trāpot Telavivas apkārtnei. Irāna uzskatīja Izraēlas gaisa triecienus par kara pieteikšanu, uzsverot dziļo spriedzi, kas pastāv starp abām valstīm. Šie uzbrukumi notiek uz fona, ka Izraēla, ASV un citas Rietumvalstis baidās, ka Irāna varētu slepeni izstrādāt kodolieročus.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ir nobažījusies par notikumiem Irānas kodolprogrammā. Lai gan kodolradiāciju nevarēja atklāt, lietas nodošanai ANO Drošības padomei varētu būt politiskas un ekonomiskas sekas Irānai. Irāna pēdējos mēnešos ir palielinājusi savu urāna bagātināšanu līdz 60 procentiem, kas ir bīstami tuvu aptuveni 90 procentu slieksnim, kas nepieciešams kodolieročiem.

Politiskais fons un ceļš uz priekšu

Konfliktam ir dziļas vēsturiskas saknes. Kopš 1979. gada islāma revolūcijas ASV tiek uzskatītas par Irānas artēriju. ASV vienpusējā izstāšanās prezidenta Trampa vadībā no Vīnes kodolvienošanās 2018. gadā un tai sekojošās sankcijas ir vēl vairāk palielinājušas spriedzi. 1950. gados Irānas kodolprogramma sākotnēji tika uzsākta ar ASV un vēlāk Krievijas atbalstu, pirms šī sadarbība pārtrūka pēcrevolūcijas periodā.

Irānas iedzīvotāji cieš ne tikai no ģeopolitiskās spriedzes, bet arī no ekonomiskās situācijas, ko raksturo starptautiskās sankcijas. Augsta inflācija un plaši izplatītā nabadzība ir daudzu irāņu ikdienas pavadoņi. Atgriešanās pie diplomātiskas pieejas kodolstrīda risināšanai pašlaik šķiet gandrīz neiespējama bez fundamentālām reformām un deeskalācijas ģeopolitiskā līmenī.