Bambergas bizness brīdina: iepakojuma nodoklis kaitē tirdzniecībai un iedzīvotājiem!

Bambergas bizness brīdina: iepakojuma nodoklis kaitē tirdzniecībai un iedzīvotājiem!

Diskusijā par municipālā iepakojuma nodokļa ieviešanu Bavārijā Bambergas biznesa pārstāvji nepārprotami pauda iebildumus pret šo plānu. Bambergas IHK komitejas priekšsēdētājs Herberts Grimmers kritizē nodokli kā nepiemērotu līdzekli, lai izvairītos no izšķērdēšanas un veicinātu ilgtspējību. Viņaprāt, šāds nodoklis primāri uzliktu finansiālu slogu patērētājiem, mazumtirgotājiem un restorāniem un radītu lieku birokrātiju. Grimmers uzsver, ka jau šobrīd ir spēkā neskaitāmi iepakojuma samazināšanas noteikumi, piemēram, prasība par atkārtotu izmantošanu un dažādas dalības duālajā sistēmā.

Šīs bažas nav nejaušība. Diskusijas par līdzīgiem iepakojuma nodokļiem turpinās vairākās Bavārijas pašvaldībās, īpaši pēc Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma, ar kuru Tībingenes pilsētas 2025. gada 22. janvārī noteiktais iepakojuma nodoklis tika atzīts par konstitucionālu. Nodoklis skar vienreiz lietojamo iepakojumu, vienreiz lietojamos traukus un vienreiz lietojamos galda piederumus, un tas ir paredzēts, lai samazinātu atkritumu daudzumu un veicinātu atkārtoti lietojamu sistēmu izmantošanu. Tomēr Bavārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras brīdina, ka šāds nodoklis tiek uzskatīts par nepiemērotu pašvaldību kases papildināšanas līdzekli, jo tas var radīt ievērojamu papildu ekonomisko un administratīvo slogu.

Ekonomiskais slogs un birokrātiskie šķēršļi

Andreass Vandners, Augšfrankonijas Beireitas IHK nodokļu, finanšu un komercreģistra darbinieks, piebilst, ka jaunu vietējo nodokļu ieviešana vēl vairāk saasinātu esošo birokrātiju. Tas radītu spriedzi ne tikai uzņēmumiem, bet arī pašvaldībām. Īpaši ekonomiski grūtajos laikos uzņēmēju pārstāvji pieprasa, lai politiķi neradītu papildu birokrātiskus slogus, jo papildu nodokļi var vājināt pirktspēju un apdraudēt investīcijas.

Patlaban tiek apspriests valsts mērogā vienota iepakojuma nodokļa regulējuma "paraugstatūts", taču joprojām nav skaidrs, vai tas tiešām var saskaņot dažādos normatīvos aktus pašvaldībās. Nozares uzņēmumiem būtu jātiek skaidrībā, kurās pašvaldībās un kādā veidā tiek aplikts iepakojuma nodoklis, kas rada papildu pūles.

Noteikumi par izvairīšanos no atkritumiem un nodokļu alternatīvas

Esošie noteikumi, piemēram, ES Vienreizējās lietošanas plastmasas direktīva un Vācijas Iepakošanas likums, veicina izvairīšanos no atkritumu izmešanas. No 2024. gada ražotājiem būs jāsedz izmaksas par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas savākti kā atkritumi publiskajās telpās. Papildu pieprasījums pēc pašvaldības iepakojuma nodokļa tādējādi radītu dubultu finansiālu slogu uzņēmumiem, kuri jau ir samazinājuši vienreizējās lietošanas plastmasas iepakojuma apjomu, piemērojot prasību par atkārtoti lietojamu piedāvājumu.

Lai atbalstītu pašvaldību ilgtspējas mērķus, būtu jāapsver alternatīvas finansēšanas iespējas. Iepakojuma nodokļa vietā saprātīgāki pasākumi varētu būt stimulu radīšana un infrastruktūras uzlabošana, lai veicinātu atkārtoti lietojamas sistēmas, kā arī palielinātu iedzīvotāju izglītošanu par to, kā izvairīties no atkritumiem. Problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības, prasa radošus risinājumus, kas ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski dzīvotspējīgi.

Kopumā var teikt, ka Bavārijas ekonomikā iesaistīto cilvēku viedokļi par pašvaldības iepakojuma nodokli ļoti atšķiras. Kamēr vieni atbalsta ieviešanu, citi brīdina par iespējamām negatīvām sekām mazumtirdzniecībai un ēdināšanas nozarei un aicina pārdomāt atkritumu un iepakojuma stratēģiju.