Bankas šaubās par atjaunojamās enerģijas projektiem – iemeslus skaidro finansēšanas eksperts

Bankas šaubās par atjaunojamās enerģijas projektiem – iemeslus skaidro finansēšanas eksperts

Bankām un krājbankām ir izšķiroša loma atjaunojamās enerģijas (AER) paplašināšanas projektu finansēšanā. Taču šie projekti bieži neizdodas zināšanu trūkuma un finanšu iestāžu vilcināšanās dēļ. Finansēšanas eksperts Jonass Kloze uzsver, ka bankām ir jāiegulda prasmēs atjaunojamo energoresursu jomā, lai veicinātu pāreju uz enerģiju.

Saskaņā ar attīstības bankas KfW veikto klimata barometra analīzi, lai sasniegtu politiski izvirzītos klimata mērķus, atjaunojamās enerģijas paplašināšanā katru gadu jāiegulda aptuveni 34 miljardi eiro. Taču finanšu institūcijas Vācijā atjaunojamo energoresursu projektiem atvēl tikai nelielu daļu no šīs summas. Tikai 1,2 procenti no banku kopējās summas varētu būt pietiekami, lai atbalstītu valsts klimata mērķus.

Attiecībā uz bankām un krājkasēm ir atšķirības līdzekļu nodrošināšanā un finansējuma pieejamības ziņā NĪ projektiem. Šķiet, ka kooperatīvās bankas un specializētās iestādes darbojas pragmatiskāk nekā krājbankas, kas var būt saistīts ar atšķirībām institucionālajās struktūrās. Kooperatīvās bankas darbojas pašpietiekamāk un var labāk finansēt sarežģītus projektus.

Būtisks traucēklis enerģētikas pārejas projektu īstenošanā ir speciālistu trūkums un neadekvāti audita procesi bankās. Bieži vien paiet mēneši, pirms tiek pieņemts lēmums, kas ietekmē projekta panākumus. Tāpēc bankām ir jāiegulda iekšējās prasmēs, lai uzlabotu finansēšanas rādītājus un paātrinātu enerģijas pāreju. Politiķiem būtu arī jārada skaidri pamatnosacījumi, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu paplašināšanu un projektu virzību.