Bavārijas ārējā tirdzniecība krīzē: eksports un imports krasi samazinās!

Bavārijas ārējā tirdzniecība krīzē: eksports un imports krasi samazinās!

Bavārijas ekonomika saskaras ar pieaugošām starptautiskās tirdzniecības problēmām. 2025. gada pirmajā ceturksnī eksports un imports samazinājās par gandrīz trim procentiem. Saskaņā ar informāciju no Frankenpost Eksportētas preces gandrīz 56,5 miljardu eiro vērtībā, kas atbilst samazinājumam par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikā imports samazinājās par 2,7 procentiem līdz 55,2 miljardiem eiro. Skaitļu kritums ir īpaši satraucošs automobiļu piegādātājiem Augšfrankonijā, kas darbojas kā nozīmīgi darba devēji.

Ārējās tirdzniecības deficīts tiek uztverts kā nopietns izaicinājums un rada konkrētas prasības no biznesa uz politiku. Eksperti brīdina, ka ekonomiskā situācija ir satraucoša, ņemot vērā pašreizējās tendences gan eksportā, gan importā.

Ārējās tirdzniecības ilgtermiņa tendences

Aplūkojot kopējo Bavārijas eksporta attīstību, redzams, ka Bavārijas ekonomika 2023. gadā eksportējusi rekordlielu vērtību – 230,8 miljardus eiro, kas atbilst 5,4 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Taču mainījās arī importa rādītāji, jo imports samazinājās par 4,5 procentiem līdz 240,8 miljardiem eiro. Tas noveda pie desmit miljardu eiro ārējās tirdzniecības deficīta, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr ir samazinājies BR.

Bavārijai nozīmīgākie eksporta tirgi ir ASV, Austrija, Ķīna, Itālija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija un Polija. 2023. gadā eksports pieauga gandrīz visās šajās valstīs, izņemot Austriju un Ķīnu. Īpaši izceļams vieglo automobiļu un pārvietojamo māju eksports, kas joprojām ir starp svarīgākajām eksporta precēm.

Perspektīva un izaicinājumi

Tomēr cerības uz 2024. finanšu gadu ir drūmas. Bavārijas biznesa asociācijas ģenerāldirektors Bertrams Brosards norāda, ka eksporta gaidas tiek klasificētas kā pesimistiskas. Vājā pasaules ekonomika un zemais iekšējais patēriņš Ķīnā ir nopietnas problēmas. Turklāt birokrātija, augstās enerģijas izmaksas un nodokļi apgrūtina konkurētspējīgu eksporta preču ražošanu.

Vēl viens kritisks punkts ir jēlnaftas un dabasgāzes importa kritums, kas sarucis par 55,2 procentiem līdz 8,2 miljardiem eiro. Šie faktori liecina, ka Bavārija kopš 2019. gada ir arvien vairāk pārtapusi no eksporta valsts par importa valsti, kas uzsver nepieciešamību pēc politiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu Bavārijas ekonomikas konkurētspēju.