Bavārijas ekonomika kliedz: mazāk brīvdienu lielākai izaugsmei!

Bavārijas ekonomika kliedz: mazāk brīvdienu lielākai izaugsmei!

Debates par valsts svētku dienu skaitu Vācijā uzņem apgriezienus. Bavārijas biznesa asociācija (vbw) pašreizējā ziņojumā aicina atcelt baznīcas svētkus, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī. Prezidents Volframs Hacs teica: "Mums vajag vairāk darba, mazāk brīvdienu." Tas atspoguļo spiedienu uz Vācijas ekonomiku, īpaši ņemot vērā ekonomiskās situācijas vājināšanos.

Vbw rīkotājdirektors Bertrams Brosards kā potenciālās atcelšanas kandidātes nosauca konkrētas brīvdienas, piemēram, Lieldienu pirmdienu, Svētdienu pirmdienu un Boxing Day. Viņš apgalvo, ka valsts svētku atcelšana dotu labumu Vācijas ekonomikai, neuzliekot strādniekiem smagu slogu. Starptautiskajā salīdzinājumā Vācijā ir visvairāk valsts svētku dienu Eiropā un īsākais gada darba laiks pasaulē, kas veicina diskusiju par darba laika korekcijām.

Brīvdienu atcelšanas ekonomiskā ietekme

Pēc Vācijas Ekonomikas institūta (IW) aprēķiniem, valsts svētku dienas atcelšana varētu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Papildu darba diena varētu sasniegt līdz 0,2 procentiem no IKP. Divas dažādas aprēķinu pieejas, no kurām viena ietver tā saukto kalendāra korekciju, liecina, ka papildu darba diena varētu palielināt ekonomikas izlaidi par labiem pieciem miljardiem eiro. Turklāt scenāriji par ražošanas pieaugumu un izmaksu samazināšanu varētu novest pie līdzīgiem rezultātiem, kā uzsver IW eksperts Kristofs Šrēders.

Tomēr diskusija ir sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka federālajās zemēs svētku noteikumi atšķiras. Kamēr Šlēsvigā-Holšteinā, Hamburgā, Brēmenē, Lejassaksijā, Berlīnē un Hesē ir vismazāk valsts svētku dienu ar desmit, Zāra, Bādene-Virtemberga un Bavārija ir starp valstīm, kurās ir visvairāk svētku dienu ar līdz 14 valsts svētkiem. Brosards apraksta Whit Monday kā brīvdienu, no kuras visvieglāk varētu iztikt. Vienotai dzēšanai būtu jānotiek visā Vācijā.

Pretrunīgi viedokļi par svētku atcelšanas tēmu

Taču arī prasība pēc dzēšanas tiek uztverta ar pretestību. Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders (CSU) ir skaidri izteicies pret valsts svētku dienu samazināšanu. Arī Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB) noraida priekšlikumu un uzsver, ka valsts svētku dienas ir svarīgas atpūtai un produktivitātei.

Tomēr šāda pasākuma ekonomisko nepieciešamību atbalsta daži ievērojami biznesa pārstāvji. Ekonomistu vadītāja Monika Šnicere svētku dienas atcelšanu uzskata par veidu, kā finansēt krīzes slogu. Arī Ifo institūta prezidents Klemenss Fuests iestājas par svētku dienas atcelšanu, lai novērstu darbaspēka trūkumu.

Kopumā izrādās, ka brīvdienu atcelšanas tēma ir sarežģīta un pretrunīga joma, kurai ir gan ekonomiskas, gan sociālas sekas. Vācijas ekonomikas izaicinājumi un demogrāfiskās tendences, kad pensijā aiziet vairāk cilvēku nekā jaunu darbinieku, pastiprina diskusijas par brīvdienu nākotni valstī.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, izlasiet ziņojumus par RND un ikdienas ziņas.