Lielās tehnoloģijas fokusā: kā digitālie giganti apdraud demokrātiju!

Lielās tehnoloģijas fokusā: kā digitālie giganti apdraud demokrātiju!

2025. gada 23. jūnijā jautājums par lielo digitālo platformu, piemēram, Amazon un Google, pieaugošo jaudu joprojām ir publiskajā diskusijā. Skaļi OE1 Šie uzņēmumi gūst milzīgus ieņēmumus no tiešsaistes pirkumiem un reklāmām, un tiem ir iespēja būtiski kontrolēt multivides saturu, ko lietotāji lasa, dzird un redz. Kritiķi apsūdz šīs platformas demokrātijas apdraudēšanā, darbojoties kā sava veida "digitālais apvērsums".

Digitalizācijas izaugsme ir ienesusi būtiskas izmaiņas arī mediju vidē. Plkst bpb Tiek norādīts, ka informācijas vākšana un viedokļa veidošana gadu gaitā no tradicionālajiem masu medijiem ir migrējusi uz digitālajām platformām. Sociālie tīkli, kurjerpakalpojumi un meklētājprogrammas tagad ir galvenie informācijas avoti.

Mediju loma demokrātijā

Plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma demokrātijā, ietekmējot pilsoņu viedokļu veidošanos. Atbilstošu regulējošu mehānismu trūkums digitālajām platformām tiek uzskatīts par satraucošu. Lai gan tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir izstrādāti likumi un noteikumi, lai nodrošinātu to lomu sabiedrībā, digitālie pakalpojumi bieži vien netiek regulēti. Tas ir novedis pie kritiskiem notikumiem, kuros šīs platformas tiek uzskatītas par potenciāliem draudiem demokrātiskajai kārtībai.

Negatīvs faktors ir nepatiesas informācijas izplatība, kas var tikt plaši izplatīta caur sociālajiem tīkliem. Saturs bieži tiek personalizēts, un lietotājiem ir aktīva loma informācijas redzamībā. Tas var radīt “filtru burbuļus” un “atbalss kameras”, kas izkropļo viedokļu veidošanos. Turklāt sociālie tīkli atalgo emocionāli uzlādētu saturu, kas polarizē un brutalizē sabiedriskās debates.

Platformu atbildība

Digitālo platformu operatoriem ir iekšējie noteikumi, kas ļauj regulēt saturu atbilstoši savām ekonomiskajām interesēm. Savukārt tradicionālajos medijos ir kontroles mehānismi, kuru trūkst digitālajās platformās. Pašreizējās iniciatīvas, piemēram, Tīkla izpildes likums Vācijā, mēģina novērst šo situāciju. Arvien aktuālāka kļūst diskusija par platformu nodrošinātāju atbildību un lietotāju lomu satura izplatīšanā.

Ņemot vērā šīs norises, ir vērojama pieaugoša izpratne par digitālo platformu lomu sabiedrībā. Pieaug prasības pēc lielākas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas informācijas izvērtēšanas, īpaši izglītības jomā. Galu galā cilvēki internetā pavada vidēji vairāk nekā trīsarpus stundas dienā, un jaunākie lietotāji digitālajam saturam piekļūst īpaši bieži.

Kopumā ir skaidrs, ka digitālās platformas ir gan iespējas, gan izaicinājumi demokrātijai, un ir steidzami jārīkojas, lai regulētu un pārvaldītu to ietekmi uz sabiedrību.