Iedzīvotāju nauda 2024: Cīņa pret inflāciju ar jaunām standarta likmēm — ko tas nozīmē finanšu ekspertiem.
Kā vēsta www.merkur.de, valsts ar 2024.gada 1.janvāri plāno paaugstināt iedzīvotāju naudas pamatlikmes, lai stātos pretī augstajai inflācijai. Tas skar aptuveni 5,5 miljonus cilvēku, kuriem ir vajadzīga palīdzība, visā valstī, tostarp 1,68 miljonus bezdarbnieku. Iedzīvotāju pabalsta standarta likmes pēc vajadzības jāpalielina līdz 61 eiro, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu. Tas ir tālāks pieaugums kopš iedzīvotāju naudas ieviešanas 2023. gada sākumā, kad standarta likmes jau tika palielinātas par 50 eiro. Iedzīvotāju naudas pamatlikmju plānotajam paaugstinājumam var būt vairākas ietekmes uz tirgu un finanšu sektoru. No vienas puses,...

Iedzīvotāju nauda 2024: Cīņa pret inflāciju ar jaunām standarta likmēm — ko tas nozīmē finanšu ekspertiem.
Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de,
Valsts plāno ar 2024.gada 1.janvāri paaugstināt iedzīvotāju naudas standartlikmes, lai stātos pretī augstajai inflācijai. Tas skar aptuveni 5,5 miljonus cilvēku, kuriem ir vajadzīga palīdzība, visā valstī, tostarp 1,68 miljonus bezdarbnieku. Iedzīvotāju pabalsta standarta likmes pēc vajadzības jāpalielina līdz 61 eiro, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu. Tas ir tālāks pieaugums kopš iedzīvotāju naudas ieviešanas 2023. gada sākumā, kad standarta likmes jau tika palielinātas par 50 eiro.
Iedzīvotāju naudas pamatlikmju plānotajam paaugstinājumam var būt vairākas ietekmes uz tirgu un finanšu sektoru. No vienas puses, lielāki maksājumi trūcīgajiem varētu izraisīt patēriņa pieaugumu, jo viņu rīcībā ir vairāk finanšu līdzekļu. Tas varētu pozitīvi ietekmēt valsts ekonomiku. No otras puses, varētu palielināties arī bailes no inflācijas, jo augstākas standarta likmes veicina vairāk naudas apgrozībā, kas savukārt var veicināt cenu pieaugumu. Tas var novest pie tā, ka investori arvien vairāk bēgs no inflācijas aizsargātiem ieguldījumiem, piemēram, izejmateriālos vai nekustamajā īpašumā.
Iedzīvotāju pabalsta pamatlikmju aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz ienākumu un patērētāju izlasi (EVS), kas tiek veikta reizi piecos gados. Tā kā jauna parauga rezultāti vēl nav iegūti, Federālais statistikas birojs provizoriski atjauninās standarta prasības, izmantojot jauktu cenu attīstības indeksu (70 procenti) un neto algu attīstību (30 procenti).
Jāskatās, kā plānotā standarta likmju paaugstināšana ietekmēs tirgu un finanšu sektoru. Nākamajos mēnešos svarīga loma varētu būt inflācijas attīstībai un patērētāju uzvedības izmaiņām.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de