Iedzīvotāju pabalsta palielināšana nevar kompensēt pirktspējas zudumu

Iedzīvotāju pabalsta palielināšana nevar kompensēt pirktspējas zudumu

Iedzīvotāju naudas pieaugums pēdējā laikā izraisījis pretrunīgas diskusijas, jo, neskatoties uz korekcijām, pirktspējas zudumus joprojām nevarēja pienācīgi kompensēt. Kritiķi sūdzas, ka iedzīvotāju naudas pieaugums gan 2023.gada sākumā, gan 2024.gada sākumā bijis aptuveni par divpadsmit procentiem pārāk augsts. Rezultātā iedzīvotāju pabalstu saņēmējiem kopumā bija par 25 procentiem vairāk naudas, kas tika uzskatīts par nesamērīgu, ņemot vērā ievērojami zemāko inflācijas līmeni.

Pēc ekspertu domām, pilsoņu pabalsta palielinājums bija pat pārāk zems un tāpēc nevarēja kompensēt pirktspējas zudumu, ko cieta pamata apsardzē esošie cilvēki. Pēc Apvienotās asociācijas pasūtījuma ekonomiste Irēna Bekere atklāja, ka bez darba palikušais vientuļnieks pēdējo trīs gadu laikā saņēmis kopumā par 1012 eiro mazāk, nekā būtu bijis nepieciešams iztikas minimuma nodrošināšanai. Ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem deficīts sastādīja pat 3444 eiro.

Iedzīvotāja pabalsta likmes korekcija tiek veikta pēc formulas, ko ik pēc pieciem gadiem pārrēķina oficiālie statistiķi. Šajā korekcijā daļēji ņemta vērā vispārējā algu attīstība un galvenokārt inflācijas līmenis. Problēma ir tā, ka aprēķini ir balstīti uz datiem, kas attiecas uz 18 mēnešiem, kas nozīmē, ka pieaugums neatspoguļo patieso dzīves dārdzības pieaugumu. Sociālās palīdzības likme 2022. gadā pieauga tikai par trim eiro jeb 0,76 procentiem, savukārt inflācija pamata apsardzes personām jau gada sākumā bija labi četri procenti un beigās sasniedza gandrīz 16 procentus.