Federālās konstitucionālās tiesas spriedums apdraud ekonomiku – finanšu eksperts brīdina par būtiskām sekām un aicina izstrādāt alternatīvas finansēšanas koncepcijas.
Saskaņā ar www.zeit.de ziņojumu, Federālās Konstitucionālās tiesas spriedums varētu būtiski ietekmēt ekonomiku. Aizliegtajiem tēriņiem miljardiem miljardu dolāru vajadzētu atbalstīt ne tikai klimatu, bet arī uzņēmumus un mājsaimniecības. Makroekonomikas un ekonomisko pētījumu institūts (IMK) lēš, ka jau tuvākā gada laikā vien varētu zaudēt gandrīz pusprocentu no izaugsmes, ja tiks samazināti valdības izdevumi. Deutsche Bank iepriekš paredzēja 0,3 procentu pieaugumu 2024. gadā, taču IMK prognozes liecina, ka tā vietā ekonomika varētu atkal sarukt. Valdošais spēks Vācijai liek pieņemt tādu finanšu politiku, kas, pēc IMK...

Federālās konstitucionālās tiesas spriedums apdraud ekonomiku – finanšu eksperts brīdina par būtiskām sekām un aicina izstrādāt alternatīvas finansēšanas koncepcijas.
Saskaņā ar ziņojumu www.zeit.de, Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumam varētu būt būtiska ietekme uz ekonomiku. Aizliegtajiem tēriņiem miljardiem miljardu dolāru vajadzētu atbalstīt ne tikai klimatu, bet arī uzņēmumus un mājsaimniecības. Makroekonomikas un ekonomisko pētījumu institūts (IMK) lēš, ka jau tuvākā gada laikā vien varētu zaudēt gandrīz pusprocentu no izaugsmes, ja tiks samazināti valdības izdevumi.
Deutsche Bank iepriekš paredzēja 0,3 procentu pieaugumu 2024. gadā, taču IMK prognozes liecina, ka tā vietā ekonomika varētu atkal sarukt. Spriedums liek Vācijai pieņemt tādu finanšu politiku, kas, pēc IMK un citu nozares ekspertu domām, ir problemātiska.
Pēc aprēķiniem, nākamgad sprieduma rezultātā būtu jāietaupa ap 18 miljardiem eiro. Tas novestu pie klimata pasākumu un citu valdības izdevumu samazināšanas, kas savukārt varētu kaitēt ekonomikas izaugsmei. Pēc IMK domām, jebkurš valdības izdevumu samazinājums samazinātu ekonomikas izaugsmi par tādu pašu summu, kas varētu radīt turpmākas ekonomiskās problēmas.
Politiķi šobrīd atrodas sarežģītā situācijā, jo iespējama valdības izdevumu samazināšana vai alternatīvas finansēšanas koncepcijas ar augstāku nodokļu palīdzību varētu vēl vairāk apgrūtināt Vācijas ekonomiku. Pastāv iespēja izsludināt ekonomisko ārkārtas situāciju un atkal apturēt parādu bremzi, taču tas būtu saistīts ar neskaidrību un atjaunotiem juridiskiem strīdiem. Turklāt maksājumus no klimata fonda varētu pārcelt uz priekšu, taču tas nākotnē radītu robus budžetam. Šie notikumi varētu ietekmēt arī nākamo federālo valdību un ekonomiku.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.zeit.de