CDU plāno pārmaiņas: pensionāriem turpmāk jāstrādā vairāk!

CDU plāno pārmaiņas: pensionāriem turpmāk jāstrādā vairāk!

Šobrīd Vācijā notiek diskusija par pensionāru nākotnes darbaspēku. CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans nesen kritizēja pensionārus par viņu neadekvāto darba sniegumu. Viņš aicina uz lielāku apņemšanos, jo īpaši, lai nodrošinātu valsts ekonomisko stabilitāti. Šajā kontekstā kanclers Frīdrihs Mercs arī iestājas par Vācijas iedzīvotāju darba izpildes paaugstināšanu. Linnemans uzskata, ka desmitiem tūkstošu pensionāru no 2026.gada 1.janvāra pieņemtu topošo jauno regulējumu ar nodokli neapliekamiem papildu ienākumiem 2000 eiro apmērā, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju.

Ekonomists Morics Šulariks uzsver, ka Vācijā strādājošie, kas vecāki par 60 gadiem, strādā par 10-20% mazāk nekā Skandināvijas valstīs. Šīs atšķirības ir īpaši acīmredzamas, aplūkojot pensiju kārtību Dānijā, kur pensionēšanās vecums ir palielināts līdz 70 gadiem cilvēkiem, kas dzimuši no 1970. gada. Pašreizējām debatēm par pensionāriem un viņu vēlmi strādāt kritiski seko tādas arodbiedrības kā IG Metall. Tās priekšsēdētāja Kristiāna Bennere norāda, ka daudzi seniori vairs nespēj strādāt fiziskā un psiholoģiskā stresa dēļ.

Atvieglojumi pensionāriem un uzņēmumiem

Lai risinātu draudošo prasmju trūkumu, dažādi valdības departamenti ir veikuši pasākumus gados vecāku darbinieku nodarbinātības veicināšanai. Luksoforu koalīcija plāno finansiālus stimulus pensionāriem, kuri brīvprātīgi vēlas strādāt ilgāk. Šo iniciatīvu atbalsta “Pensiju politikas pasākumu formulēšanas atbalsts”, ko 4. septembrī apstiprināja Federālais kabinets.

Federālais darba ministrs Hubertuss Heils uzsver nepieciešamību nodrošināt pieredzējušus kvalificētus darbiniekus un uzsver, ka aptuveni 1,5 miljoni senioru šobrīd strādā nepilnu darba laiku, no kuriem ceturtā daļa ir sociālā apdrošināšana, bet trīs ceturtdaļas strādā minidarbos. Plānotie atvieglojumi cita starpā ietver izņēmumu no pirmsnodarbinātības aizlieguma, kas ļauj pensionāriem atgriezties pie vecā darba devēja uz ierobežotu laiku līdz astoņiem gadiem. Taču Vācijas Arodbiedrību federācija kritizē šos noteikumus un tā vietā aicina uz pastāvīgu darbu gados vecākiem darbiniekiem.

Turpmākie pasākumi un finansiālie stimuli

Jauna pamatsumma tiek plānota arī atraitnēm un atraitņiem, kas ļaus no ienākumu aprēķina apgādnieka zaudējuma pensijai izslēgt darba ienākumus līdz 538 eiro mēnesī. Turklāt ir jāatceļ darba devēja iemaksas bezdarba un pensiju apdrošināšanai darbiniekiem, kuri ir sasnieguši vecuma ierobežojumu. Tā vietā vecākajiem darbiniekiem plānota izmaksa līdz 10,6% no bruto darba samaksas, kas var radīt 250-400 eiro tīro peļņu mēnesī.

Pensijas atlikšanas piemaksas ieviešana topošajiem pensionāriem plānota no 2028. gada. Tas dotu iespēju veikt vienreizēju maksājumu, nevis ikmēneša piemaksas, pārceļot pensionēšanos. Ikviens, kurš strādā vismaz gadu, varētu nodrošināt ar nodokli neapliekamo prēmiju aptuveni 22 000 eiro apmērā, ja būs savācis pietiekami daudz peļņas punktu. Tomēr eksperti brīdina par iespējamām sekām veselības un aprūpes apdrošināšanas kompāniju ienākumiem.

Pirmie lasījumi par 2025. gada budžetu un izaugsmes iniciatīvu Bundestāgā notiks septembra vidū, savukārt lēmums ir gaidāms novembrī. Taču plānotās izmaiņas tiks ieviestas tikai ar Federālās padomes apstiprinājumu.

Debates par pensionāru vēlmi strādāt un atbilstošiem pamatnosacījumiem turpinās pilnā sparā, jo drīzumā pensijā dosies baby boom paaudze un kvalificētu darbinieku trūkums var kļūt vēl lielāks.

Lai iegūtu papildinformāciju par šīm tēmām, skatiet rakstus vietnē Merkurs un Amatniecības lapa jālasa.