Ķīnas klimata politika 2025. gadam: pagrieziena punkts vai strupceļš uz zemes?

Ķīnas klimata politika 2025. gadam: pagrieziena punkts vai strupceļš uz zemes?

Globālā klimata politika ir nonākusi izšķirošā pagrieziena punktā, pieaugot temperatūrai un pieaugot ekstremāliem laikapstākļiem. Šajā kontekstā ASV kārtējo reizi atkāpjas no savas starptautiskās atbildības, kas arvien vairāk pievērš uzmanību Berlīnei, Briselei un Pekinai. Ķīnas klimata politikai jo īpaši ir galvenā loma, lai sasniegtu Parīzes klimata nolīguma 1,5 grādu mērķi. Ķīna, kas 2006. gadā kļuva par pasaulē lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju, tagad rada 30% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un 28% no CO2 emisijām, un emisijas uz vienu iedzīvotāju ir 10,1 tonna, kas ir salīdzināma ar attīstītajām ESAO valstīm un pārsniedz ES vidējo līmeni.

Ķīnas klimata politikas pagrieziena punkts varētu tikt sasniegts 2025. gadā, jo CO2 emisijas pirmo reizi varētu samazināties, neskatoties uz pieaugošo enerģijas pieprasījumu. Tas atbilst Ķīnas gaidāmajam 15. piecu gadu plānam, kura atjauninātie valsts klimata mērķi (NDC) jāiesniedz ANO līdz 2025. gada februārim. Šie mērķi veidos Ķīnas klimata politiku līdz 2035. gadam un noteiks, vai Parīzes klimata mērķi joprojām ir reāli.

Ķīnas klimata mērķi un starptautiskā atbildība

Šie notikumi notiek laikā, kad Ķīnas pilsētas cieš no smaga gaisa piesārņojuma, ko daļēji var uzskatīt par klimata politikas virzītājspēku. Dena Sjaopina reformu un atvēršanas politika, kas sākās apmēram pirms 40 gadiem, izraisīja milzīgu ekonomisko izaugsmi un ļāva simtiem miljonu cilvēku izvairīties no nabadzības. Taču šo pieaugumu pavadīja arī milzīgs vides piesārņojuma pieaugums, kas veicināja globālo sasilšanu. Kopš 1965. gada Ķīnas ogļu patēriņš ir pieaudzis vairāk nekā desmitkārtīgi, un valsts ražo un patērē vairāk nekā pusi no pasaules oglēm.

Saistībā ar gaidāmo NDC veidni ir ļoti svarīgi, lai Vācija un ES uzņemtos aktīvāku lomu klimata diplomātijā. Īpaši pēc ASV izstāšanās Vācija varētu darboties kā tilts dialogā ar Ķīnu. Tomēr, lai izvirzītu Ķīnai ticamas prasības, Vācijai ir jāatbalsta pašai savas klimata ambīcijas. Cīņu pret klimatu apgrūtina iekšējie izaicinājumi ES un Vācijā, kas palielina nepieciešamību stratēģiski rīkoties klimata politikas jomā.

Ķīnas loma starptautiskajā klimata aizsardzībā

Ķīnas lēmumi šogad būtiski ietekmēs to, vai būs iespējams sasniegt 1,5 grādu mērķi. Neraugoties uz palielinātajām investīcijām atjaunojamajā enerģijā, valsts joprojām ir ļoti atkarīga no oglēm, 2020. gadā ekspluatācijā tiks nodotas 29 GW jaunas ogļu spēkstacijas un 2021.–2025. gadā plānots vēl 200 GW. Šādi lēmumi varētu apdraudēt mērķu sasniegšanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ķīna turpina uzskatīt sevi par jaunattīstības valsti un tāpēc aicina ievērot globālo klimata taisnīgumu.

Vācijas federālajiem politikas veidotājiem ir jāattīsta dziļāka izpratne par Ķīnas nozīmi klimata politikā un tajā pašā laikā jāizmanto laiks, lai paātrinātu savas darbības. Tehniskās inovācijas ir jāiekļauj Ķīnas klimata stratēģijā, lai efektīvi sasniegtu klimata mērķus. Ķīnas vadošā grupa energoefektivitātes uzlabošanai un valsts mēroga emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešana 2021. gadā ir soļi pareizajā virzienā, taču atkarība no fosilā kurināmā joprojām ir milzīgs izaicinājums.

Nākamie mēneši ir izšķiroši Eiropas klimata diplomātijai, jo īpaši ņemot vērā Ķīnas NDC iesniegumu septembrī. Skaidrs, ka bez Ķīnas ambiciozās klimata politikas 1,5 grādu robežvērtības ievērošana nav iespējama.

Kopumā ir skaidrs, ka Ķīnas loma starptautiskajā klimata aizsardzībā ir neaizstājama. Klimata uzraudzības saraksts turpinās kļūt stingrāks, jo globālā sabiedrība gaida, lai redzētu, kā Pekina reaģēs uz globālajām problēmām un kādus pasākumus tā veiks, lai samazinātu oglekļa emisijas. Gan Ķīna, gan starptautiskā sabiedrība saskaras ar izaicinājumu atrast līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un vides aizsardzību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni.