Ķīnas ekonomika: no atveseļošanās līdz izaicinājumam — skats uz 2025. gadu!

Ķīnas ekonomika: no atveseļošanās līdz izaicinājumam — skats uz 2025. gadu!

Ķīnas ekonomika kopš 1978. gada ir dziļi integrēta pasaules ekonomikā un tagad ir tās neatņemama sastāvdaļa. Tauta tiek raksturota kā ilgtspējīga un ar lielu potenciālu, ko raksturo plašs tirgus, pilna industriālā sistēma un bagātīgi cilvēkresursi. Ņemot vērā šo vidi, Ķīna īsteno tādas ilgtermiņa stratēģijas kā duālā apgrozība un tādas programmas kā “Made in China 2025”, kuru mērķis ir augstas kvalitātes izstrāde. Šīm stratēģijām būtu jāpalīdz palielināt valsts spēju ieviest jauninājumus un pozitīvi ietekmēt ekonomikas attīstības gaitu.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) no 2017. līdz 2019. gadam konsekventi pieauga par vairāk nekā 6%. Pat Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā izaugsme neapstājās un bija 2,2%. 2021. gadā atveseļošanās bija spēcīga, pieaugot par 8,4%. Pieauguma tempi 2022., 2023. un 2024. gadam bija 3%, 5,2% un 4,9%. Kopumā Ķīnas IKP pieauga no 82,7 triljoniem juaņu 2017. gadā līdz 134,9 triljoniem juaņu 2024. gadā šajā periodā, kas liecina par būtisku ekonomikas atveseļošanos. Šie dati tika iegūti, cita starpā Statistika dokumentēts.

Ekonomikas struktūra

Tiek prognozēts, ka 2024. gadā pakalpojumu nozare veidos 56,7% no IKP, tai sekos rūpniecība ar 36,5% un lauksaimniecība ar 6,8%. Īpaši augsti izaugsmes tempi ir IT un programmatūras pakalpojumu jomā, kā arī mašīnbūves, elektronikas un kosmosa jomā. Ķīna ir arī līderis atjaunojamās enerģijas ražošanā un turpina lielus ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās.

Starptautiskajā tirdzniecībā kopējais importa un eksporta apgrozījums palielinājās no 27,8 triljoniem juaņu 2017. gadā līdz 43,8 triljoniem juaņu 2024. gadā. Tirdzniecības pārpalikums tajā pašā periodā palielinājās no 2,87 triljoniem juaņu līdz 7,27 triljoniem juaņu. Īpaši jāatzīmē, ka eksports uz Belt and Road Initiative (BRI) valstīm veido 50,3% no kopējās tirdzniecības apjoma.

Sociālie un ekonomiskie izaicinājumi

Lai gan Ķīna ir panākusi ievērojamu progresu, valstij ir jāsaskaras ar ievērojamām problēmām. Tas ietver lēnu ekonomikas izaugsmi un strukturālas problēmas, piemēram, augsto jauniešu bezdarba līmeni 21,3% apmērā (2023. gada jūnijā). Vispārējais bezdarba līmenis šobrīd svārstās ap 5,1%. Vienlaikus sagaidāms, ka līdz 2024. gada beigām darbspējīgā vecuma iedzīvotāji veidos 60,9% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Lielais parādu slogs pašvaldībām un valsts ieņēmumu kritums no īpašumu pārdošanas ir vēl viens kritisks punkts. Ārvalstu tiešās investīcijas Ķīnā 2024. gadā samazinājās līdz aptuveni 115,56 miljardiem ASV dolāru, savukārt Ķīnas tiešās investīcijas ārvalstīs pieauga par 177,29 miljardiem ASV dolāru. Izaugsmes prognozes 2025. gadam svārstības svārstās no 4,1% līdz 5%, ilgtermiņā sagaidāms kritums līdz 3,8% līdz 4,3%, uzsverot ekonomikas ainavas nenoteiktību.

Koncentrēšanās uz augsto tehnoloģiju un digitālo transformāciju tiek uzskatīta par vienu no nākotnes izaugsmes dzinējspēkiem. Stimulēšanas pasākumu mērķis ir veicināt inovācijas un stimulēt patēriņu. Neskatoties uz šiem pasākumiem, ekonomika turpina saskarties ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, taču tai nenoliedzami ir augsts izaugsmes potenciāls, kas ir jāizmanto.