Fosilā laikmeta beigas: Ķīna virzās uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2030. gadam

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņo, ka Ķīna veiksmīgi īsteno savu mērķi izveidot klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem šo panākumu iemesliem ir pieprasījuma samazināšanās pēc fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, naftas un dabasgāzes Ķīnā. Tā vietā pieaug nepieciešamība pēc atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas nozīmē, ka Ķīna uzņemas vadošo lomu zaļo tehnoloģiju izplatībā. Saskaņā ar ziņojumu 2022. gadā Ķīnā tika uzstādīti 60% no visiem pārdotajiem elektromobiļiem, 50% jaunu vēja turbīnu un 45% no visām jaunajām saules sistēmām visā pasaulē. Turklāt 30% no jaunās pasaules kodolenerģijas jaudas nāk no Ķīnas. IEA prognozē, ka Ķīna savus pašas izvirzītos klimata mērķus sasniegs līdz 2030. gadam agrāk...

Gemäß einem Bericht von www.merkur.de berichtet die Internationale Energieagentur (IEA), dass China sein Ziel, eine klimaneutrale Wirtschaft aufzubauen, erfolgreich umsetzt. Eine der Hauptursachen für diesen Erfolg liegt im Rückgang der Nachfrage nach fossilen Brennstoffen wie Kohle, Öl und Erdgas in China. Stattdessen wächst der Bedarf an erneuerbaren Energien, wodurch China eine Vorreiterrolle im Ausbau grüner Technologien einnimmt. Dem Bericht zufolge wurden 2022 in China 60% aller verkauften Elektroautos, 50% der neuen Windkraftanlagen und 45% aller neuen Solaranlagen weltweit installiert. Darüber hinaus stammen 30% der neuen globalen Atomstromkapazitäten aus China. Die IEA prognostiziert, dass China seine selbstgesteckten Klimaziele bis 2030 früher …
Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņo, ka Ķīna veiksmīgi īsteno savu mērķi izveidot klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem šo panākumu iemesliem ir pieprasījuma samazināšanās pēc fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, naftas un dabasgāzes Ķīnā. Tā vietā pieaug nepieciešamība pēc atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas nozīmē, ka Ķīna uzņemas vadošo lomu zaļo tehnoloģiju izplatībā. Saskaņā ar ziņojumu 2022. gadā Ķīnā tika uzstādīti 60% no visiem pārdotajiem elektromobiļiem, 50% jaunu vēja turbīnu un 45% no visām jaunajām saules sistēmām visā pasaulē. Turklāt 30% no jaunās pasaules kodolenerģijas jaudas nāk no Ķīnas. IEA prognozē, ka Ķīna savus pašas izvirzītos klimata mērķus sasniegs līdz 2030. gadam agrāk...

Fosilā laikmeta beigas: Ķīna virzās uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2030. gadam

Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņo, ka Ķīna veiksmīgi īsteno savu mērķi izveidot klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem šo panākumu iemesliem ir pieprasījuma samazināšanās pēc fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, naftas un dabasgāzes Ķīnā. Tā vietā pieaug nepieciešamība pēc atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas nozīmē, ka Ķīna uzņemas vadošo lomu zaļo tehnoloģiju izplatībā. Saskaņā ar ziņojumu 2022. gadā Ķīnā tika uzstādīti 60% no visiem pārdotajiem elektromobiļiem, 50% jaunu vēja turbīnu un 45% no visām jaunajām saules sistēmām visā pasaulē. Turklāt 30% no jaunās pasaules kodolenerģijas jaudas nāk no Ķīnas. IEA prognozē, ka Ķīna sasniegs pašas izvirzītos klimata mērķus līdz 2030. gadam ātrāk, nekā plānots.

Šie iespaidīgie dati būtiski ietekmē tirgu un finanšu nozari. Pieprasījuma samazināšanās pēc fosilā kurināmā Ķīnā nozīmē, ka šajā nozarē mainīsies investīciju vide. Uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā, ir jāizstrādā alternatīvas stratēģijas, lai saglabātu konkurētspēju. No otras puses, atjaunojamās enerģijas bums Ķīnā paver jaunas investīciju iespējas šīs nozares uzņēmumiem.

Turklāt emisiju samazināšanās Ķīnā ir saistīta arī ar Ķīnas ekonomikas lejupslīdi. Būvniecības nozare, kas pēdējos gados ir bijusi Ķīnas izaugsmes galvenais virzītājspēks, zaudē nozīmi. Tas noved pie CO2 emisiju samazināšanās, jo būvniecības nozare saražo lielu daudzumu CO2.

Ķīnas centieniem izveidot klimatneitrālu ekonomiku ir liela nozīme globālo klimata mērķu sasniegšanā. Tomēr IEA uzsver, ka Ķīna, visticamāk, līdz 2050. gadam nebūs oglekļa neitrāla un joprojām būs lielākais fosilā kurināmā patērētājs. Paredzams, ka dabasgāzes emisijas sasniegs maksimumu līdz 2040. gadam, savukārt naftas emisijas sasniegs maksimumu līdz 2030. gadam un pēc tam lēnām samazināsies.

Kopumā ziņojums ir optimistisks un uzsver Ķīnas ogļu izmantošanas samazināšanās pozitīvo ietekmi uz globālajām CO2 emisijām. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu 1,5 grādu mērķi. Tomēr notikumi Ķīnā skaidri parāda, ka tiek virzīts uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Avots: saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu

Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de

Uz rakstu