Debates par svētku atcelšanu: mainās biznesa prasības!

Debates par svētku atcelšanu: mainās biznesa prasības!

Vācijā atkal uzliesmojušas diskusijas par svētku dienu atcelšanu. Uzņēmēju pārstāvji aicina pārskatīt Vācijas festivālu kalendāru, īpašu uzmanību pievēršot baznīcas svētkiem. Kā galvenais iemesls šiem apsvērumiem tiek minēts kristiešu skaita samazināšanās. Bavārijas Biznesa asociācija (vbw) iestājas par palielinātu iknedēļas darba laiku vai valsts svētku dienu atcelšanu, lai uzlabotu ekonomiskos rādītājus. Arī organizācija “Ģimenes uzņēmēji” atbalsta šīs prasības.

Vbw rīkotājdirektors Bertrams Brosards min tādu brīvdienu piemērus, kādu citās valstīs nav. Tas varētu norādīt, ka Vācijas darba kultūra un laiki būtu jāpārskata starptautiski salīdzinošā kontekstā. ESAO dati liecina, ka Vācijas strādnieki strādā vidēji par 92 stundām mazāk nekā viņu Austrijas kolēģi un par 391 stundu mazāk nekā Itālijas strādnieki.

Brīvdienu atcelšanas ekonomiskā ietekme

Šīs diskusijas centrālais aspekts ir iespējamais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Vācijas Ekonomikas institūta direktors Mihaels Hūters uzsvēris, ka valsts svētku dienas atcelšana varētu veicināt īstermiņa ekonomisko rādītāju pieaugumu. Institūta aprēķini liecina, ka papildu darba diena IKP varētu palielināt līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Ekonomistu ierosinājums atcelt brīvdienu nozīmētu, ka papildu darba diena varētu būt līdz 0,2 procentiem no IKP.

Šim priekšlikumam ir divas dažādas aprēķinu pieejas: kalendārā korekcija varētu radīt ekonomisko izlaidi labu piecu miljardu eiro apmērā, savukārt divi Ekspertu padomes scenāriji (ražošanas pieaugums, izmaksu samazināšana) varētu sasniegt līdzīgus rezultātus līdz 8,6 miljardiem eiro. Ietekme var atšķirties atkarībā no gada laika, kad atvaļinājums tiek atcelts.

Reakcijas un bažas

Neskatoties uz šiem ekonomiskajiem argumentiem, valsts svētku dienu atcelšanai ir ievērojama pretestība. Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders (CSU) jau licis saprast, ka nevēlas atcelt Whit Monday. Valsts kancelejas šefs Natanaels Liminskis (CDU) saskata arī citas prioritātes ekonomikas stimulēšanai. Katoļu uzņēmēju asociācija (BKU) brīdina par kultūras zudumu, ko varētu izraisīt valsts svētku dienu atcelšana.

Arodbiedrības kategoriski noraida šos priekšlikumus un uzsver brīvdienu nozīmi darba kultūrā un darbinieku atveseļošanā. Jaunākā YouGov aptauja liecina, ka 75 procenti aptaujāto ir pret Whit Monday atcelšanu. Turklāt 73 procenti nesaskata svētku dienu atcelšanu kā atbilstošu ekonomikas stiprināšanas veidu. 75 procenti uzskata, ka brīvdienas stiprina ekonomiku, palielinot tūrismu un restorānu satiksmi.

Diskusija ir sarežģīta, jo valsts svētku dienas atšķiras atkarībā no federālās zemes. Vienota brīvdiena pastāv tikai 3. oktobrī; Visā valstī ir spēkā deviņas citas valsts svētku dienas: Jaunais gads, Lielā piektdiena, Lieldienu pirmdiena, Debesbraukšanas diena, Svētā pirmdiena, Darba diena, Vācijas vienotības diena un Ziemassvētku diena. Svītrošanas izaicinājumi ir daudz plašāki par ekonomiskiem apsvērumiem un ietekmē arī sabiedrības kultūras un sociālos aspektus.

Papildinformāciju par šo tēmu skatiet ziņojumā, ko sniedza katedrāles radio un ikdienas ziņas.