Priekšlaicīgas pensionēšanās bums Vācijā: pastāv izmaksu eksplozijas risks, raksta laikraksts Bild
Vācijā turpina pieaugt pieteikumu skaits priekšlaicīgai pensionēšanai, kas tagad var radīt izmaksu problēmas, vēsta laikraksts Bild. Līdz 2023. gada septembra beigām jau bija iesniegti 245 289 pieteikumi, kas atbilst 16,8 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis priekšlaicīgas pensionēšanās bums izraisa pensiju izmaksu pieaugumu Vācijā. Vācijas pensiju apdrošināšana apstiprina šo tendenci un kā iemeslu min novecojošo baby boom paaudzi. Pensija bez ieturējumiem pēc 45 apdrošināšanas gadiem tika ieviesta 2015. gadā, bet bijusī darba ministre Andrea Nāleša, kura ieviesa šo regulējumu, šodien iestājas pret “nelaimīgo priekšlaicīgo pensionēšanos”. Kā ziņo laikraksts Bild,...

Priekšlaicīgas pensionēšanās bums Vācijā: pastāv izmaksu eksplozijas risks, raksta laikraksts Bild
Vācijā turpina pieaugt pieteikumu skaits priekšlaicīgai pensionēšanai, kas tagad var radīt izmaksu problēmas, vēsta laikraksts Bild. Līdz 2023. gada septembra beigām jau bija iesniegti 245 289 pieteikumi, kas atbilst 16,8 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis priekšlaicīgas pensionēšanās bums izraisa pensiju izmaksu pieaugumu Vācijā. Vācijas pensiju apdrošināšana apstiprina šo tendenci un kā iemeslu min novecojošo baby boom paaudzi. Pensija bez ieturējumiem pēc 45 apdrošināšanas gadiem tika ieviesta 2015. gadā, bet bijusī darba ministre Andrea Nāleša, kura ieviesa šo regulējumu, šodien iestājas pret “nelaimīgo priekšlaicīgo pensionēšanos”. Kā ziņo Bild-Zeitung, ikmēneša izmaksas par “pensiju pie 63 gadiem” ir 3,7 miljardi eiro. Priekšlaicīgo pensionēšanos kritizē arī ekonomikas eksperti, tiek rosinātas reformas un pensionēšanās vecuma palielināšana.
Saskaņā ar inFranken.de ziņojumu, pieaugošās priekšlaicīgas pensionēšanās izmaksas varētu ietekmēt tirgu un finanšu nozari. Iespējamās sekas varētu būt tādas, ka pensiju apdrošināšana prasa lielākas iemaksas no darbiniekiem un darba devējiem, lai mazinātu pieaugošās izmaksas. Taču tas varētu radīt darbinieku neapmierinātību un, iespējams, novest pie privāto pensiju nodrošinājuma samazināšanās. Vēl viena ietekme varētu būt tāda, ka pensiju sistēma ievieš reformas, lai ierobežotu vai atceltu priekšlaicīgu pensionēšanos. Tas varētu novest pie darbinieku ilgāka darba laika un vēlākas pensionēšanās. Šāda reforma, visticamāk, ietekmētu arī darba tirgu, jo darbiniekiem būtu ilgāk jāpaliek darba tirgū un mazāk darba vietu būtu pieejams gados jaunākiem darba meklētājiem.
Jāskatās, kādus pasākumus veiks pensiju apdrošināšana un politiķi, lai tiktu galā ar pieaugošajām priekšlaicīgas pensionēšanās izmaksām. Tomēr ir skaidrs, ka pensiju sistēmas reforma šķiet būtiska, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa finansiālo stabilitāti un pensionāru nodrošinājumu.
Avots: saskaņā ar ziņojumu www.infranken.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.infranken.de