Spiediens patērēt: kā statusa simboli aprij mūsu naudu!

Spiediens patērēt: kā statusa simboli aprij mūsu naudu!

Spiediens patērēt, īpaši gados jaunāku cilvēku vidū, pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Federālā statistikas biroja 2024. gadā veiktā aptauja liecina, ka 21% jauniešu vecumā no 18 līdz 34 gadiem kaut ko iegādājas, lai nerastos iespaids, ka viņi nevar sekot līdzi. Skaļi fr.de Kopējās patēriņa jomas šeit ir apģērbs, tehnoloģijas un ceļojumi.

Psiholoģe un finanšu eksperte Mārgareta Honiša skaidro, ka šis spiediens mazāk balstās uz skaudību, bet vairāk uz bailēm būt mazāk vērtīgam. Patēriņš pilda tādas emocionālas funkcijas kā piederība, atlīdzība un uzmanības novēršana. Vidēji mājsaimniecības 2023. gadā atpūtai, izklaidei un apģērbam tērēs vairāk nekā 4000 eiro gadā. Honišs uzsver, ka no daudziem no šiem izdevumiem var izvairīties vai tos var optimizēt.

Psiholoģiskie mehānismi patērētāju uzvedībā

Bieži vien cilvēki nepērk īsto produktu, bet gan sajūtu, ka ir daļa no noteiktas sociālās grupas. To ietekmē emocionālas grūtības un dažādi psiholoģiski efekti, piemēram, kadrēšanas efekts. Šis efekts liek cilvēkiem novērtēt rezultātus atkarībā no viņu atskaites sistēmas. Piemēram, 20 eiro laimests tiek uztverts pozitīvāk nekā 30 eiro zaudējums, lai gan abi ir līdzvērtīgi. Tirgotājiem bieži ir tendence ātri realizēt peļņu, vienlaikus turoties pie zaudējumiem, kas var radīt lielākus finansiālus zaudējumus. Tādā veidā mazumtirgotāji izmanto šo efektu, lai ietekmētu pirkšanas lēmumus, piemēram, stock3.com paskaidroja.

Vēl viens būtisks jēdziens ir nogrimušo izmaksu efekts, kurā jau radušās izmaksas negatīvi ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu. Tirgotāji bieži vien zaudē ieguldījumus, cerot uz gaidāmo atveseļošanos, kas var izraisīt zaudējumus, kas var kļūt vēl lielāki. Tas bieži notiek tāpēc, ka investori neņem vērā psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē viņu uztveri par peļņu un zaudējumiem.

Pašrefleksija kā pārmaiņu atslēga

Lai atbrīvotos no spiediena patērēt, liela nozīme ir pašrefleksijai. Honišs sniedz padomus, lai veicinātu šīs pārdomas. Tas ietver tādus jautājumus kā: “Ko es gribēju pierādīt sev ar šo pirkumu?” vai "Kam es vēlos atstāt iespaidu un kāpēc?" Citi padomi ietver 7 dienu noteikumu, kas iesaka pagaidīt nedēļu pirms dārgu pirkumu veikšanas, un salīdzināšanas detox, kas ietver dzīvesveida satura nelietošanu sociālajos medijos nedēļu.

Vēl viens padoms ir iztīrīt savu draugu loku un ieskauj sevi ar iedvesmojošiem cilvēkiem. Tas ļauj sasniegt finansiālu pašnoteikšanos, kas nozīmē, ka “ir vairāk” nenozīmē “būt vairāk”. Honišs uzsver, ka nevajadzīgu pirkumu noraidīšana rada lielāku brīvību un skaidrību. Galu galā ikviens var atbrīvoties no spiediena patērēt jebkurā laikā, vispirms nekļūstot bagātam.

Šie atklājumi skaidri parāda, ka mūsu patērētāju uzvedību ietekmē ne tikai ārējā ietekme, bet arī spēcīgi psiholoģiskie mehānismi. Apzināta savu pirkšanas motīvu risināšana var palīdzēt izvairīties no liekiem tēriņiem un izveidot veselīgas attiecības ar naudu.