Vācieši strādā mazāk: Merzs aicina darbā pielikt vairāk pūļu!

Vācieši strādā mazāk: Merzs aicina darbā pielikt vairāk pūļu!

Darba tirgus debates Vācijā iegūst jaunas formas. Kā liecina Vācijas Ekonomikas institūta (IW) analīze, 2023. gadā vidējais darba laiks uz vienu nodarbināto iedzīvotāju bija tikai 1036 stundas. Tādējādi Vācija ir trešajā vietā starp 38 OECD valstīm. Tikai Francijai (1027 stundas) un Beļģijai (1021 stunda) bija mazāk, bet Jaunzēlande ir vadībā ar aptuveni 1402 stundām. Šie skaitļi ilustrē izaicinājumu, ar ko saskaras Vācijas darba tirgus.

Diskusija par darba laiku kļūst arvien pretrunīgāka. Kanclers Frīdrihs Mercs ir ieņēmis skaidru nostāju un aicina Vācijā palielināt darba laiku. Uzstājas arī federālais darba ministrs Hubertuss Heils un norāda, ka sieviešu nodarbinātības pieaugums var izraisīt darba stundu palielināšanos. To varētu atbalstīt ar darba apstākļu uzlabošanu māmiņām un plānoto bērnu aprūpes paplašināšanu, uz ko norāda melnsarkanā koalīcija.

Darba stundu salīdzinājums

Atskats uz dažiem pēdējiem gadiem liecina par interesantu attīstību. Salīdzinot ar 2013. gadu, kad vidējais darba laiks bija aptuveni 1013, vācieši faktiski strādāja vairāk 2023. gadā. Tomēr kopš 20. gadsimta 70. gadiem tendence ir samazinājusies, lai gan kopš atkalapvienošanās ir vērojams pieaugums. Šī attīstība ir satraucoša, jo īpaši kontekstā, kurā IW prezidents Maikls Hīters brīdina par gaidāmo kvalificētu darbinieku trūkumu. Pēc viņa prognozēm, līdz desmitgades beigām varētu tikt zaudēti gandrīz 4,2 miljardi darba stundu.

Turklāt nodarbinātības līmenis Vācijā 2023. gadā būs augsts – 77,2 procenti, kas pārsniedz OECD vidējo rādītāju – 69 procenti. Tomēr jāatzīmē, ka aptuveni 30 procenti darbinieku Vācijā strādā nepilnu slodzi. Salīdzinājumam: Itālijā šī vērtība ir 18 procenti un Polijā tikai 6 procenti. Šī atšķirība izceļ nepilna laika darba problēmu Vācijas darba vidē.

Politiskās prasības un izaicinājumi

Debates par darba laiku ir ne tikai jautājums par nostrādāto stundu skaitu, bet arī par apstākļiem, kādos cilvēki strādā. Cita starpā IW kritizē augsto nodokļu likmi vidējiem ienākumiem, kas padara virsstundas par nepievilcīgām. Ir arī aicinājumi atcelt tādus kavējošus pasākumus kā pensionēšanās 63 gadu vecumā, lai uzlabotu darba tirgus struktūru.

Rezumējot, var teikt, ka jautājums par darba laiku Vācijā nav tikai statistikas jautājums, bet ir dziļi noenkurojies sociālajās un ekonomiskajās struktūrās. Pašreizējās diskusijas noved pie būtiskiem jautājumiem par darba tirgus nākotni un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Lai iegūtu vairāk informācijas, skatiet analīzi no Deutschlandfunk un t tiešsaistē.