Vācijas būvniecības krīze: sekas ES ekonomikai un iespējamie risinājumi
Saskaņā ar www.hna.de ziņojumu Vācijas būvniecības krīze velk lejup visu ES ekonomiku. Nozari satricina augsto būvniecības cenu un uzticības zaudēšanas "ideāla vētra", ziņo Financial Times. Augstās būvniecības izmaksas, kas Vācijā kopš pandēmijas ir pieaugušas par 40 procentiem, kopā ar paaugstinātām procentu likmēm un ar to saistīto investoru uzticības zudumu ir izraisījušas nemitīgu lejupejošu tendenci. Turklāt Vācijas birokrātija tiek raksturota kā neefektīva un lēna, kas situāciju vēl vairāk saasina. Krīze būvniecības sektorā tiek uzskatīta par daļu no kopējās ekonomiskās problēmas, kas šobrīd nomoka Vāciju. Politiķi veikuši pasākumus, taču...

Vācijas būvniecības krīze: sekas ES ekonomikai un iespējamie risinājumi
Saskaņā ar ziņojumu www.hna.de,
Vācijas būvniecības krīze ievelk pagrabā visu ES ekonomiku. Nozari satricina augsto būvniecības cenu un uzticības zaudēšanas "ideāla vētra", ziņo Financial Times. Augstās būvniecības izmaksas, kas Vācijā kopš pandēmijas ir pieaugušas par 40 procentiem, kopā ar paaugstinātām procentu likmēm un ar to saistīto investoru uzticības zudumu ir izraisījušas nemitīgu lejupejošu tendenci.
Turklāt Vācijas birokrātija tiek raksturota kā neefektīva un lēna, kas situāciju vēl vairāk saasina. Krīze būvniecības sektorā tiek uzskatīta par daļu no kopējās ekonomiskās problēmas, kas šobrīd nomoka Vāciju. Politiķi ir veikuši pasākumus, taču paredzams, ka konkrēti pasākumi stāsies spēkā ne agrāk kā 2024. gadā.
Šo apstākļu dēļ nākamgad var sagaidīt lēnu atveseļošanos, jo īpaši ar tādu politisku pasākumu palīdzību kā elektroenerģijas pakete no federālās valdības. Turklāt kanclers Olafs Šolcs aicina radikāli pārstrukturēt būvniecības politiku, lai stātos pretī stagnējošajai būvniecības nozarei. Kopumā situācija norāda uz pamatīgām izmaiņām un ilgāku būvniecības nozares atveseļošanās periodu.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.hna.de