Vācijas ekonomika 2024. gadā šoka stāvoklī – negatīva investīciju un nodarbinātības perspektīva
Saskaņā ar www.n-tv.de ziņojumu Vācijas ekonomika arī 2024. gadā, visticamāk, nepiedzīvos spēcīgu augšupeju. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne) veikto aptauju tikai 23 procentiem uzņēmumu ir pozitīvas gaidas uz nākamo gadu, bet 35 procenti ir negatīvas. Tas liecina par "ekonomiskās paralīzes turpināšanos Vācijā". Šis ekonomikas sastrēgums tiek skaidrots ar pieaugošajām enerģijas cenām, augsto inflāciju, ģeopolitisko nenoteiktību un pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos. Runājot par nodarbinātību, tikai 20 procenti uzņēmumu plāno pieņemt darbā vairāk darbinieku, bet 35 procenti paredz likvidēt darba vietas. Turklāt tikai 27 procenti signālu...

Vācijas ekonomika 2024. gadā šoka stāvoklī – negatīva investīciju un nodarbinātības perspektīva
Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de, diez vai Vācijas ekonomika piedzīvos spēcīgu augšupeju arī 2024. gadā. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne) veikto aptauju tikai 23 procentiem uzņēmumu ir pozitīvas gaidas uz nākamo gadu, bet 35 procenti ir negatīvas. Tas liecina par "ekonomiskās paralīzes turpināšanos Vācijā". Šis ekonomikas sastrēgums tiek skaidrots ar pieaugošajām enerģijas cenām, augsto inflāciju, ģeopolitisko nenoteiktību un pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos.
Runājot par nodarbinātību, tikai 20 procenti uzņēmumu plāno pieņemt darbā vairāk darbinieku, bet 35 procenti paredz likvidēt darba vietas. Turklāt tikai 27 procenti uzņēmumu norāda uz lielākiem kapitāla izdevumiem nākamajā gadā, bet 36 procenti plāno mazākus budžetus. Tas liecina, ka investīciju vājums 2024. gadā netiks pārvarēts.
Aptauja arī liecina, ka būvniecības sektors un rūpniecība Vācijā turpina piedzīvot krīzes. Ekonomiskās izredzes ir ievērojami pasliktinājušās, īpaši Dienvidaustrumu un Ziemeļu reģionos. Šajos reģionos sagaidāms optimistisku un pesimistisku vērtējumu līdzsvars vairāk nekā mīnus 20 procentpunktu apmērā.
Šīs negatīvās Vācijas ekonomiskās attīstības perspektīvas var izraisīt turpmāku investīciju vājumu un iespējamu darba vietu samazināšanu. Enerģijas cenu kāpums un vispārējais cenu pieaugums varētu arī vairāk ietekmēt pamatmateriālu nozari un reģionus, kuros tā ir spēcīgāk pārstāvēta.
Kopumā šīs norises var izraisīt turpmāku ekonomisko paralīzi Vācijā, kas vēl vairāk kavētu ekonomikas atveseļošanos. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu veikti politiski un ekonomiski pasākumi, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un darba tirgu un veicinātu ilgtermiņa ekonomikas attīstību.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.n-tv.de