Vācijas ekonomika 2025: stagnācija un augošs bezdarbs!
Vācijas ekonomika 2025. gadā stagnēja; Eksperti brīdina par pieaugošo bezdarbu un inflācijas riskiem. Pašreizējās prognozes.

Vācijas ekonomika 2025: stagnācija un augošs bezdarbs!
Paredzams, ka Vācijas ekonomika 2025. gadā stagnēs. Pēc ekonomistu domām, piemēram, no plkst. Pionieris ziņots, novērtējums ir krasi pasliktinājies salīdzinājumā ar 2024.gada rudens prognozi, kas šim gadam paredzēja 0,4 procentu pieaugumu. Līdz 2026. gadam eksperti negaida nelielu 1 procenta atveseļošanos. Pašreizējā situācija tiek raksturota kā “izteikta vājuma fāze”, ko izraisa dažādi iekšējie un ārējie stresa faktori.
Iekšējās problēmas, piemēram, birokrātija, tieksme pēc ātrākām apstiprināšanas procedūrām, samazinātas informācijas prasības un administrācijas digitalizācija, rada spiedienu uz ekonomikas dinamismu. Ārēji tirdzniecības politikas neskaidrības, īpaši Donalda Trampa muitas politikas dēļ, rada papildu nenoteiktību, kas ietekmē uz eksportu orientēto Vācijas ekonomiku.
Inflācija un bezdarbs
Prognozes paredz arī bezdarba pieaugumu līdz 6,2 procentiem. IMK vērš uzmanību uz to, ka ir iespējams pieaugums līdz 6,3 procentiem un paredzams, ka nodarbinātība samazināsies par 0,2 procentiem 2025. gadā. Paredzams, ka arī inflācija sasniegs 2,1 procentu un samazināsies līdz 2 procentiem līdz 2026. gadam, lai gan joprojām pastāv neskaidrības tirdzniecības konfliktu un valdības izdevumu programmu dēļ.
Paredzams, ka pakalpojumu cenu kāpums normalizēsies, ko nosaka algu dinamikas samazināšanās un cenu pieauguma tempu palēninājums citās jomās. Tomēr nevar izslēgt kara risku un iespējamos jaunās federālās valdības pasākumus cenu paaugstināšanai.
Investīcijas un infrastruktūra
500 miljardu eiro investīciju pakete no jaunās valdības tiek uzskatīta par iespēju neitralizēt pašreizējo ekonomisko situāciju. Eksperti gan uzsver, ka lielu daļu līdzekļu nevajadzētu novirzīt tikai jau ieplānotām patēriņa vai budžeta pozīcijām. Vismaz 10 procenti būtu jārezervē investīcijām digitālajā infrastruktūrā un pētniecībā, lai nekavētu nepieciešamās strukturālās izmaiņas. Padomes priekšsēdētāja Monika Šnicere brīdina no ekonomikas politikas, kas ar subsīdijām vēlas novērst strukturālās izmaiņas.
Savukārt investīciju aktivitāti bremzē augstās procentu likmes, īpaši būvniecības sektorā, kas satrauc gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus. Neraugoties uz iespējamo tendenci uz stabilām cenām mājokļiem 2025. gadā, saglabājas investīciju atlikums, savukārt pašvaldības saskaras ar nopietnu spiedienu, ko rada sociālo izdevumu palielināšana.
Perspektīva 2026. gadam
Ekonomikas eksperti ir vienisprātis, ka strukturālie izaicinājumi turpināsies. Neliels, iespējams, 1 procenta kāpums ir gaidāms tikai 2026. gadā. Iespējams, savu lomu spēlēs arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentu likmēm, un procentu likmju samazināšana tiek prognozēta 2025. gada pirmajā pusē. ECB varētu iejaukties tirgus satricinājumos, lai neitralizētu jaunu eiro krīzes uzliesmojumu.
Rezumējot, Vācijas ekonomikas pazīmes 2025. gadā ir vētrainas, ar daudzām problēmām un ierobežotām nākotnes izaugsmes perspektīvām.