Suche
Mein Konto
Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī sarūk – pārsteiguši finanšu eksperti
Saskaņā ar www.zeit.de ziņojumu Vācijas ekonomikas izlaide trešajā ceturksnī saruka. Koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,1 procentu. Iepriekšējos mēnešos pēc sākotnējām runām par stagnāciju bija vērojams neliels pieaugums par 0,1%. Daži ekonomisti bija gaidījuši straujāku kritumu, taču bija patīkami pārsteigti par labāku rezultātu. Federālā valdība sagaida ekonomikas izlaides samazināšanos par 0,4 procentiem visa gada garumā, savukārt vadošie ekonomikas pētniecības institūti sagaida pat 0,6 procentu kritumu. Tas padarītu Vāciju par vienīgo industriālo valsti bez izaugsmes. Tomēr federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks (zaļie) cer, ka...
Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī sarūk – pārsteiguši finanšu eksperti
Saskaņā ar ziņojumu www.zeit.de Vācijas ekonomikas izlaide 3. ceturksnī saruka. Koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,1 procentu. Iepriekšējos mēnešos pēc sākotnējām runām par stagnāciju bija vērojams neliels pieaugums par 0,1%. Daži ekonomisti bija gaidījuši straujāku kritumu, taču bija patīkami pārsteigti par labāku rezultātu.
Federālā valdība sagaida ekonomikas izlaides samazināšanos par 0,4 procentiem visa gada garumā, savukārt vadošie ekonomikas pētniecības institūti sagaida pat 0,6 procentu kritumu. Tas padarītu Vāciju par vienīgo industriālo valsti bez izaugsmes. Tomēr federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks (zaļie) cer, ka zemākais punkts ir sasniegts un nākamgad būs izaugsme par 1,3 procentiem.
Patērētāju izdevumi vasarā samazinājās, galvenokārt augstās inflācijas dēļ, kuras dēļ daudzi cilvēki samazināja izdevumus. Deutsche Bank ekonomisti sagaida, ka privātais patēriņš lēnām pieaugs, jo patērētāju uzticēšanās joprojām ir zema.
Vēl viens šķērslis izaugsmei ir paaugstinātās procentu likmes, kas ierobežo pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem un citām jomām. Turklāt Vācijas eksporta nozare cieš no globālās ekonomikas vājuma.
Ietekme uz tirgu un finanšu sektoru lielā mērā būs atkarīga no ekonomisko rādītāju attīstības turpmākajos ceturkšņos. Ja 2024. gadā gaidītā izaugsme patiešām piepildīsies, tas var izraisīt uzņēmumu investīciju pieaugumu, lielāku patērētāju patēriņu un kopumā pozitīvu noskaņojumu finanšu sektorā. Tomēr pieaugošās procentu likmes varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi un mazināt pieprasījumu pēc kredītiem.
Kopumā situācija joprojām ir neskaidra, jo inflācijas un globālās ekonomikas attīstības ietekme vēl nav pilnībā paredzama. Tāpēc ir grūti precīzi prognozēt ilgtermiņa ietekmi uz tirgu un finanšu sektoru. Atliek cerēt, ka Vācijas ekonomika ir sasniegusi zemāko punktu un nākamajos gados atveseļosies.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.zeit.de