Vācijas ekonomika nedaudz aug: investīcijas būvniecībā un eksports kā virzītājspēks

Vācijas ekonomika nedaudz aug: investīcijas būvniecībā un eksports kā virzītājspēks

Vācijas ekonomika gada sākumā uzrādīja nelielu izaugsmi, reālajam iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,2 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Šo trauslo izaugsmi galvenokārt noteica būvniecības investīciju un eksporta pieaugums. Tomēr no janvāra līdz martam bija vērojama privātā patēriņa tēriņu samazināšanās tendence, kas aptumšo federālās valdības mērenās izaugsmes cerības, kas rēķinās ar privātā patēriņa atjaunošanos gada atlikušajā daļā. Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks prognozēja pieaugumu 0,3% apmērā visam gadam.

Vācija pirmajā ceturksnī uzrādīja lēnu izaugsmi, palīdzot Eiropas Monetārajai savienībai izkļūt no recesijas. Šajā periodā iekšzemes kopprodukts eirozonā pieauga par 0,3 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Eiropas Centrālā banka prognozē izaugsmi 0,6 procentu apmērā visam gadam un prognozē ekonomikas atveseļošanos gada otrajā pusē. Tomēr Vācijas izaugsmes tempi ar 0,3 procentiem ir krietni zem eirozonas vidējā līmeņa.

Pozitīvos izaugsmes rādītājus ekonomisti uztver pozitīvi, jo tie liecina par ekonomiskās lejupslīdes beigām. Neskatoties uz nelielo izaugsmi, izaugsmi veicinošas reformas tiek uzskatītas par nepieciešamu, lai izvairītos no zemiem izaugsmes tempiem. Gaidāms, ka privātais patēriņš pieaugs atlikušajā gada daļā, ko veicinās reālo ienākumu kāpums. Ķelne

Commerzbank galvenais ekonomists Jorgs Krēmers atzīmēja, ka izaugsme pirmajā ceturksnī daļēji bija saistīta ar maigajiem laikapstākļiem, kas varētu izraisīt izaugsmes palēnināšanos otrajā ceturksnī. Commerzbank šogad prognozē stagnāciju pēc iepriekš pieņēmuma par ekonomikas lejupslīdi. Neraugoties uz pozitīviem signāliem, piemēram, aptauju pieaugumu, pastāv bažas par jauniem pasūtījumiem Vācijas ražošanas sektorā.

Vācijas izaugsmes cerības šim gadam varētu mazināt straujāka ekonomikas lejupslīde pagājušā gada beigās. Statistiķu precizētie dati liecina, ka reālais iekšzemes kopprodukts 2023. gada ceturtajā ceturksnī samazinājies par 0,5 procentiem, kas var radīt sarežģījumus, lai šogad sasniegtu pozitīvu izaugsmi. Tomēr pieauguma temps pagājušajā gadā tika nedaudz palielināts, jo ekonomikas izlaide samazinājās par 0,2 procentiem, nevis par 0,3 procentiem, kā tika pieņemts iepriekš.

Ekonomiskā izaugsme citās lielajās Eiropas Monetārās savienības valstīs, piemēram, Francijā, Itālijā un Spānijā, gada sākumā attīstījās pārsteidzoši pozitīvi. Katra no šīm valstīm pirmajā ceturksnī reģistrēja pieauguma tempus no 0,2 līdz 0,7 procentiem dažādu faktoru, piemēram, tūrisma un zemo enerģijas izmaksu, dēļ.