Suche
Mein Konto
Vācija uz sliekšņa: recesija ievilksies līdz 2026. gadam – ko darīt tagad?
Vācijas ekonomika kopš 2023. gada ir piedzīvojusi lejupslīdi. Augstās cenas un kvalificētu darbinieku trūkums rada slogu uzņēmumiem. Eksperti brīdina par ilgu atveseļošanās ceļu.
Vācija uz sliekšņa: recesija ievilksies līdz 2026. gadam – ko darīt tagad?
Vācijas ekonomika divus gadus atrodas dziļā recesijā, padarot to par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas joprojām atrodas šajā sarežģītajā situācijā. Šajā kontekstā 2024. gadā tika slēgti tikpat daudzi uzņēmumi, cik finanšu krīzes laikā 2011. gadā. Jo īpaši energoietilpīgā nozare cieš no augstām elektroenerģijas cenām, kas vēl vairāk pasliktina ekonomisko situāciju. Turklāt pastāvīgais darbinieku trūkums un lielie birokrātiskie šķēršļi palielina uzņēmumu uzdevumus.
Saskaņā ar federālās valdības ekonomikas padomdevēju komiteju šī ir “izteikti vāja fāze”, kuras dēļ ātra atveseļošanās šķiet maz ticama. 2025. gadā tiek prognozēts nulles pieaugums, savukārt 2026. gadā ir iespējama tikai 1% izaugsme. Vācijas starptautiskā konkurētspēja jo īpaši ir cietusi no Ukrainas kara sekām un ar to saistītās Krievijas gāzes piegādes pārtraukšanas. Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera to interpretēja kā steidzamu nepieciešamo politisko pasākumu zīmi.
Krīzes cēloņi un izaicinājumi
Problēmas, ar kurām saskaras Vācijas ekonomika, ir dažādas. Birokrātija un ilgi apstiprināšanas procesi ievērojami bremzē izaugsmi. Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu politika negatīvi ietekmē uz eksportu orientēto valsts ekonomiku. Ifo biznesa klimata indekss 2023. gada jūlijā nokritās līdz 87,3 punktiem, dokumentējot trešo kritumu pēc kārtas un atspoguļojot uzņēmumu nenoteiktību. Stagnāciju veicina arī tādas īstermiņa problēmas kā procentu likmju kāpums un atkarība no gāzes importa no Krievijas.
GfK aptauja liecina, ka patērētāju noskaņojums Vācijā ir zemā līmenī. Prognozes liecina par gaidāmo ekonomikas izlaides kritumu 2023. gadā, Ifo institūtam sagaidot -0,4 procentus, bet Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) - -0,3 procentus.
Politiskie pasākumi un norises
Federālā ekonomikas ministre Ketrina Reihe plāno līdz jūlija vidum ieviest pasākumus, lai atvieglotu uzņēmumu slogu, tostarp samazināt elektroenerģijas nodokļus un veikt reformas darba tirgū. Kanclers Frīdrihs Mercs aicina nodrošināt vairāk stimulu strādāt un elastīgāku darba laiku. Federālā valdība īpašu uzmanību pievērš veiksmīgai sieviešu integrācijai darba tirgū, nodrošinot labāku bērnu aprūpi.
Turklāt tiek paziņots, ka infrastruktūrā tiks ieguldīta visaptveroša finanšu pakete 500 miljardu eiro apmērā. Tomēr pastāv bažas, ka šie līdzekļi var netikt izmantoti paredzētajam mērķim un ka finansēšana ar aizdevumiem var apdraudēt atbilstību ES parāda standartiem. Eksperti aicina reālistiski raudzīties uz nākotni un veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Ekspertu komiteja negaida pozitīvu ietekmi no finanšu paketes, agrākais, līdz 2026. gadam.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, situācijas novērtējums bieži tiek raksturots kā “starp cerību un bailēm”. Ekonomikas ministrs Roberts Habeks ierosina ieviest subsīdijas elektroenerģijai rūpniecībā, taču tas joprojām ir pretrunīgs, savukārt Ifo prezidents Klemenss Fūsts un citi eksperti tā vietā aicina samazināt birokrātiju un veikt visaptverošas nodokļu reformas, lai veicinātu investīcijas.
Rezumējot, Vācija saskaras ar lieliem ekonomiskiem izaicinājumiem, kas prasa gan strukturālus, gan īstermiņa risinājumus, lai valsts atgrieztos uz izaugsmes ceļa. Politiskā un ekonomiskā nenoteiktība joprojām ir galvenais jautājums, kas steidzami jārisina, lai ilgtspējīgi stabilizētu ekonomiku.
Atliek noskaidrot, vai federālās valdības plānotie pasākumi var dot vajadzīgo efektu, lai apturētu negatīvo attīstību un atjaunotu uzticību Vācijas ekonomikai. Šī krīzes situācija piedāvā gan riskus, gan iespējas, kas jāizmanto, lai atrastu jaunus ceļus uz izaugsmi un stabilitāti.