Vācija G7 pārbaudē: kāpēc mēs atpaliekam?
Vācija kā G7 ekonomiskais apakšējais punkts cīnās ar IKP kritumu un augstām izmaksām. Pašreizējie izaicinājumi un attīstība.

Vācija G7 pārbaudē: kāpēc mēs atpaliekam?
Vācija ir pozicionējusi sevi kā G7 valstu ekonomisko zemāko punktu. Pašreizējie ziņojumi no Deutschlandfunk Atbilstoši tam iekšzemes kopprodukts (IKP) laika posmā no 2025.gada janvāra līdz martam, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, sarucis par 0,2 procentiem. Kamēr pārējās G7 valstis, tostarp ASV, Kanāda, Lielbritānija, Japāna, Francija un Itālija, reģistrēja ekonomikas izaugsmi, Vācija atpalika no gaidītā.
Sliktās ekonomiskās situācijas iemesli ir dažādi. Jau gadiem ilgi Vācijas ekonomika cieš no neatrisinātas problēmas — vāja patēriņa. Pēc inflācijas viļņa gandrīz nav manāma atveseļošanās. Papildu slogu rada augstās enerģijas izmaksas, birokrātija un notiekošie tirdzniecības konflikti, kas rada spiedienu uz uzņēmumiem Vācijā.
G7 īsumā
Septiņu grupa (G7) ir neformāls forums, kurā pulcējas vadošo rūpnieciski attīstīto valstu valstu un valdību vadītāji. Ikgadējās G7 sanāksmēs piedalās arī Eiropas Savienības pārstāvji. G7 nav ne administratīvā aparāta, ne pastāvīgas pārstāvniecības. Prezidentūra mainās katru gadu, 2024. gadā prezidentūru pārņems Itālija, 2025. gadā Kanāda un 2026. gadā Francija. Destatis ziņots.
2023. gadā G7 valstis pārstāvēja aptuveni 10 procentus no pasaules iedzīvotājiem, bet radīja 29 procentus no pasaules ekonomikas produkcijas. Tajā pašā laikā tie bija atbildīgi par 20 procentiem no globālajām CO2 emisijām. G7 valstīs dzīvoja aptuveni 778 miljoni cilvēku, un jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pārsniedza pasaules vidējo 72 gadus.
Ekonomiskie rādītāji
G7 valstu ekonomiskā situācija uzrāda būtiskas atšķirības. Kamēr Vācijā 2023. gadā bija vērojama ekonomikas sarukšana ar IKP kritumu par 0,3%, ASV ziņoja par izaugsmi par 2,9%. Arī G7 valstīm pagājušajā gadā bija valsts finanšu deficīts, un Japānā tika reģistrēts augstākais deficīts -4,1%.
Turklāt augstās enerģijas izmaksas Vācijā ir nopietna problēma. 2023. gadā inflācijas līmenis Vācijā bija 5,9 procenti, savukārt Apvienotajā Karalistē tas sasniedza pat 6,8 procentus. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Vācija sasniedza lielāko tirdzniecības pārpalikumu G7 ietvaros – 228 miljardus ASV dolāru, kas liecina par valsts spēcīgo eksporta jaudu.
Šķiet, ka G7 valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, jo 2022. gada dzimstības līmenis visās dalībvalstīs bija zemāks par pasaules vidējo rādītāju, proti, 2,3 bērni uz vienu sievieti. Īpaši pārsteidzoša ir Itālija, kur dzimstība bija 1,2 bērni uz vienu sievieti.