Vācija ekonomiskajā krīzē: nulles izaugsme un drūmas prognozes!

Vācija ekonomiskajā krīzē: nulles izaugsme un drūmas prognozes!

Vācijas ekonomika atrodas kritiskā situācijā, ko raksturo izaugsmes stagnācija. Prognozes liecina, ka 2025. gadā tiek prognozēts līdzens pieaugums tikai 0,0 procentu apmērā. Ekonomikas konsultatīvā padome ir attiecīgi koriģējusi savas izaugsmes prognozes un piekrīt iepriekšējiem Eiropas Komisijas vērtējumiem, kas arī Vācijai prognozē stagnāciju. Šīs aplēses ir krasas novirzes no agrākās ES prognozes, kas paredzēja mērenu izaugsmi 0,7 procentu apmērā.

Eksperti pieļauj, ka Vācijas ekonomika pozitīvu izaugsmi atkal nepiedzīvos līdz 2026.gadam, prognozējot IKP pieaugumu 1,1 procenta apmērā. Savā paziņojumā presei Konsultatīvā padome norāda, ka Vācija šobrīd atrodas ekonomiskā vājuma fāzē, un iestājas par pasākumiem, kas veicinātu uz investīcijām vērstu līdzekļu izmantošanu.

Pašreizējie ekonomikas izaicinājumi

Aplūkojot pēdējos piecus gadus, redzams, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) reālajā izteiksmē pieaudzis tikai par 0,1%. Ražošanas potenciāls ir vairāk nekā par pieciem procentiem zemāks par prognozēto no 2019. gada. Šī stagnācija norāda gan uz ekonomiskajām, gan strukturālajām problēmām, kas atpaliek Vāciju starptautiskajā salīdzinājumā. Neskatoties uz enerģijas cenu kritumu pēc enerģētikas krīzes, tās stabilizējas augstākā līmenī nekā pirms korona pandēmijas.

Lai gan reālie ienākumi ir atguvušies no augstās inflācijas radītajiem zaudējumiem, patēriņš joprojām ir vājš un uzkrājumu līmenis ir augsts. Turklāt Vācijas rūpniecības konkurētspēja salīdzinājumā ar tās tirdzniecības partneriem ir samazinājusies, un tuvākajā nākotnē uzlabojumi nav gaidāmi.

Investīcijas un modernizācijas vajadzības

Rūpniecībā samazinājusies gan jaudu noslodze, gan darba ražīgums. Paredzams, ka 2024. gadā IKP samazināsies par 0,1 procentu, kam sekos tikai neliels pieaugums 0,4 procentu apmērā 2025. gadā. Tiek prognozēts, ka inflācija būs 2,2 procenti 2024. gadā un 2,1 procents 2025. gadā, savukārt pamatinflācija ir 3,0 procenti (2024) un 2,025 procenti (2025). Pastāv būtiski lejupvērsti riski: rūpniecības vājums un pastāvīgā nenoteiktība varētu vēl vairāk ietekmēt ieguldījumus un patēriņu.

Ekspertu padome uzsver, ka Vācijai pēdējos gados nav izdevies panākt modernizāciju četrās būtiskās jomās: Publiskie izdevumi infrastruktūrai, izglītībai un aizsardzībai ir zemi pēc starptautiskajiem standartiem. Tāpat steidzami jāmodernizē transporta infrastruktūra un jāveic pasākumi kravu transporta dekarbonizācijai. Digitālā pārveide finanšu sistēmā atpaliek, un saspringtais mājokļu tirgus lielpilsētu teritorijās apgrūtina strādnieku pārvietošanos un rada augstu īres slogu.

Ieteikumi uzlabojumiem

Lai pārvarētu izaicinājumus, eksperti iesaka izveidot transporta infrastruktūras fondu ar saviem ieņēmumiem un minimālajām kvotām aizsardzības un izglītības izdevumiem. Izšķiroša nozīme varētu būt arī digitālo inovāciju veicināšanai finanšu sektorā un mājokļu būvniecības šķēršļu samazināšanai. Kravu pārvadājumi saskaras ar problēmām, ko rada neatbilstoša infrastruktūra un steidzama nepieciešamība pēc dekarbonizācijas. Par nepieciešamiem tiek uzskatīti arī tādi pasākumi kā auto nodevas ieviešana, lai finansētu infrastruktūras lietotāju finansējumu.

Kopumā ir jānosaka skaidras prioritātes, lai ekonomiku atgrieztu uz izaugsmes ceļa. Ekspertu padome iestājas par birokrātijas samazināšanu un lietotājam draudzīga regulējuma izveidi, lai pārvarētu ekonomikas stagnāciju un gūtu ilgtermiņa panākumus.

Pašreizējie izaicinājumi, ko apraksta Euronews un Ekonomikas konsultatīvā padome, nepieciešama tūlītēja uzmanība un stratēģiska rīcība.