Vācija un Francija: jauni laiki kodolenerģijai un drošībai!

Vācija un Francija: jauni laiki kodolenerģijai un drošībai!

Vācija un Francija 2025. gada 30. augustā pastiprinās sadarbību ekonomikas un drošības politikas jomā. Šodienas Ministru padomes sanāksmes Tulonā galvenais rezultāts ir vienošanās par kodolenerģijas izmantošanu, kas lielā mērā ir atrisināta. Abu valdību mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret zemu emisiju enerģijas avotiem, tostarp kodolenerģiju, Eiropas līmenī. Vācija ir piekritusi vairs nebloķēt Francijas kodolenerģijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz Eiropas noteikumiem.

Savukārt Francija nepieprasa ES finansējumu jaunām atomelektrostacijām, bet gan vēlētos saņemt finansējumu jaunu, mazāku tipu reaktoru izpētei. Tikšanās Tulonā rezultātā tika parakstīts principiāls līgums, kas ietver arī atbalstu Vācijai ūdeņraža savienojumu izveidē ar dienvidrietumu Eiropu un elektroenerģijas tīklu integrāciju starp abām valstīm.

Atbalsts Ukrainai

Vēl viena svarīga tēma bija situācija Ukrainā. Vācija un Francija apliecināja Ukrainai turpmāku pretgaisa aizsardzības palīdzību, ņemot vērā Krievijas uzbrukumus. Krievija līdz šim nav izrādījusi nevēlēšanos izbeigt karu pret Ukrainu, nostādot starptautiskos diplomātiskos centienus sarežģītā gaismā. Abas valstis apspriež iespēju palielināt militāro palīdzību un pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai izdarītu uz to spiedienu.

Sankcijas paredzēts skart arī trešo valstu uzņēmumus, kas atbalsta Krievijas karu. Kanclers Frīdrihs Mercs un prezidents Emanuels Makrons pozitīvi izteicās par Tulonā sasniegtajiem rezultātiem un uzsvēra nepieciešamību sadarboties ar ASV, lai pārliecinātu Krieviju uzsākt sarunas.

Perspektīva turpmākai sadarbībai

Tikmēr abas valstis apliecināja Ukrainai drošības garantijas, taču tās aprobežojās ar atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tomēr nebija ne vārda par sauszemes karaspēka nosūtīšanu pamiera vai miera līguma gadījumā. Makrons paziņoja par jaunām konsultācijām ar Ukrainas atbalstošajām valstīm, kurās tiks apspriesta arī karaspēka nosūtīšana.

Tomēr pirms sanāksmes notika neveiksme: vienošanās par FCAS gaisa kaujas sistēmu neizdevās, un par jauno vienošanās mērķi tika izvirzīta gadu mija. Tiek runāts par “īslaicīgām grūtībām”. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss plāno oktobrī uzaicināt iesaistītās valstis uz Berlīni, lai turpinātu stiprināt sadarbību.

Šie tālejošie līgumi atspoguļo jaunu Vācijas un Francijas sadarbības laikmetu, kurā gan ekonomiskie, gan drošības aspekti ir cieši saistīti. Abām valstīm ir skaidrs, ka jebkura veiksmīga sadarbība ir atkarīga arī no stabilas un drošas Eiropas kaimiņattiecības.

Deutschland.de ziņo, ka... Laiks sniedz papildu informāciju par Ministru padomes sanāksmes rezultātiem.