Vācijas ekonomika 2025: mainīgi izaicinājumi un iespējas!

Vācijas ekonomika 2025: mainīgi izaicinājumi un iespējas!

Vācijas ekonomika uzrāda atveseļošanās pazīmes, taču tā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Kā Fokuss konkurētspējas, izglītības politikas, kā arī tehnoloģiskās suverenitātes un globālās pozicionēšanas uzlabošana. Neskatoties uz īstermiņa pasākumiem, piemēram, pašreizējo ekonomikas stimulēšanas paketi, ilgtermiņa stratēģijai ir izšķiroša nozīme Vācijas kā ekonomikas vadošās lielvaras nākotnes lomai.

Programma Atmoda 2025 izceļ progresu rūpniecībā un pētniecībā, bet tajā pašā laikā prasa fundamentālas strukturālas reformas un inovācijas. Kvalificētu darbinieku trūkums tiek identificēts kā galvenā problēma, ko saasina pieaugošais jauno studentu skaits — tas pieauga no 33 % 2000. gadā līdz 57 % 2023. gadā. Tomēr svarīgas nozares, piemēram, amatniecība un aprūpe, ir nepietiekami pārstāvētas, tādējādi radot strukturālu nelīdzsvarotību. Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu, strādnieki ir jāpieņem darbā no ārvalstīm vai jāapmāca šeit.

Prasmju trūkuma nozīme

Kvalificētu darbinieku trūkums nav tikai skaitļu spēle, bet arī apdraud ekonomisko stabilitāti. Skaļi Deutschlandfunk Tiek lēsts, ka līdz 2027. gadam pietrūks 728 000 kvalificētu darbinieku. Konkurētspējas samazināšanās ir satraucoša, Vācija no 2023. līdz 2024. gadam nokritās uz 24. vietu IMD pasaules konkurētspējas reitingā pēc 15. vietas 2022. gadā. Šo tendenci ir kritizējusi nozare kopš lielākās 19 vai 94 pasliktināšanās.

Viens no šīs attīstības iemesliem ir augstās enerģijas cenas, kas īpaši pieauga pēc kodolenerģijas pakāpeniskas pārtraukšanas un Ukrainas konflikta. Vēl viena problēma ir noplicinātā infrastruktūra, par ko liecina tādi incidenti kā tilta sabrukšana Drēzdenē. Turklāt augstais birokrātijas līmenis un pieaugošās darbaspēka izmaksas salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem rada papildu spiedienu uz konkurētspēju.

Potenciāls un izaicinājumi nākotnei

Tomēr ir arī pozitīvi aspekti: Vācija joprojām ir inovāciju līdere un 2022. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīja vairāk nekā 121 miljardu eiro. Vairāk nekā 50% attiecīgo patentu ES nāk no Vācijas, kas ilustrē zaļo tehnoloģiju novatorisko lomu. Lai stiprinātu konkurētspēju ilgtermiņā, tiek apspriesti tādi pasākumi kā EEG nodevas atcelšana un Eiropas elektroenerģijas nodokļa samazināšana. Darba kārtībā ir arī tilta elektroenerģijas cena energoietilpīgiem uzņēmumiem un birokrātijas atvieglojumu likums 2025. gadam, lai gan daudzi uzņēmumi šo iniciatīvu efektivitāti vērtē skeptiski.

Vēl viens karsti apspriests temats ir parādu bremžu reforma, lai veicinātu investīcijas klimata aizsardzībā un infrastruktūrā. Tādi eksperti kā Mihaels Kellners no Zaļajiem atbalsta šo reformu, savukārt citi, piemēram, Niklass Potrafke no Ifo institūta, parāda bremzi uzskata par svarīgu izaugsmes instrumentu. Lai nodrošinātu konkurētspēju un ekonomisko stabilitāti Vācijā, ir nepieciešama saskaņota un stratēģiska pieeja, kas veicina gan valsts atbalstu, gan privāto iniciatīvu.