Vācijas ekonomika uz sliekšņa: draud stagnācija un lejupslīde!

Vācijas ekonomika uz sliekšņa: draud stagnācija un lejupslīde!

Trešdien Federālā statistikas pārvalde publicēs datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) un valsts budžeta deficītu 2024. Vācijas ekonomikā jau ilgāku laiku ir vērojamas stagnācijas tendences. Pēc neliela pieauguma 2023. gada pirmajā ceturksnī IKP 2. ceturksnī samazinājās, bet trešajā ceturksnī pieauga minimāli. 2024. gadam federālā valdība prognozē IKP samazināšanos par 0,2 procentiem, kas iezīmētu otro recesijas gadu pēc kārtas pēc 0,3 procentu krituma 2023. gadā. Fashion United ziņots.

Situācija Vācijas ekonomikā joprojām ir saspringta, un to rada Ķīnas izaugsmes tempa zudums un uzņēmumu bankrotu pieaugums iekšzemē. Turklāt drūmas eksporta izredzes rūpniecībā un krīzes galvenajās nozarēs, piemēram, automobiļu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā un mājokļu ražošanā, negatīvi ietekmē ekonomikas stabilitāti. Patērētāji jūtas nenoteikti, kas kavē privāto patēriņu, savukārt augstās enerģijas cenas un birokrātija rada spriedzi atrašanās vietai. 2024. gada izredzes nav īpaši optimistiskas, lai gan pēc federālajām vēlēšanām cer uz reformām. Eksperti brīdina, ka iespējamie augstie tarifi importam no Eiropas ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā var nopietni ietekmēt Vāciju kā eksporta valsti.

Federālā valdība koriģē prognozes

Federālā valdība ir pārskatījusi savu ekonomikas prognozi uz leju, apstiprināja ikdienas ziņas. Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks kā lielāko problēmu izceļ vēlmes trūkumu ieviest jauninājumus. Luksoforu valdības izaugsmes pakete ir paredzēta, lai palīdzētu ar nodokļu atvieglojumiem, darba stimuliem un elektroenerģijas cenu samazināšanu. Habeks aicina pilnībā īstenot izaugsmes iniciatīvu; ir ierosināti papildu pasākumi, piemēram, tīkla maksu samazināšana un birokrātijas samazināšana.

2025. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsme 1,1 procenta apmērā, cerot uz privātā patēriņa pieaugumu un lielāku rūpniecības eksportu. Habeks arī atbalsta parādu bremžu reformu, lai veicinātu investīciju stimulus. Diskusijas vidū ekonomists Ahims Trūgers ieteica apturēt parādu bremzi “dramatiskās” ekonomiskās situācijas dēļ. Tomēr tas saskārās ar FDP pretestību, kas tā vietā aicināja mainīt kursu ekonomikas politikā. Izskan arī Habeka ekonomiska kritika: Ģimenes uzņēmumu asociācija aicina samazināt uzņēmumu nodokļus, kā arī reformēt enerģētikas politiku un sociālo drošību, savukārt asociācijas prezidente Māra Kristīne Ostermane ekonomikas lejupslīdi raksturo kā pašdarinātu un norāda uz papildu algu izmaksu pieaugumu.