Vācijas ekonomika uz sliekšņa: steidzami nepieciešamas strukturālās reformas!

Vācijas ekonomika uz sliekšņa: steidzami nepieciešamas strukturālās reformas!

Vācijas ekonomiskās izredzes liecina par sākotnējiem pozitīviem signāliem, taču strukturālie trūkumi joprojām ir satraucoši. Bez tālejošām reformām Federatīvā Republika riskē iegrimt otrās šķiras ekonomiskajā statusā. Uzmanības centrā ir tādas svarīgas tēmas kā konkurētspēja, izglītības politika, tehnoloģiskā suverenitāte un globālā pozicionēšana. Pašlaik konkurētspēja desmit galvenajās nozarēs tiek uzskatīta par izšķirošu Vācijas ekonomiskajai nozīmei. Šīs nozares arvien vairāk zaudē pozīcijas, savukārt Vācija dažās jomās ir tikai blakusefekts. Tā teikts Fokuss ka ir nepieciešami īstermiņa pasākumi, piemēram, ekonomikas stimulēšanas paketes, bet ilgtermiņa stratēģija joprojām ir būtiska.

Izaicinājumi ir dažādi. Īpaši aktuāla problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums. Tas tiek uzskatīts par pašu radītu, jo izglītības sistēma nav reaģējusi uz ekonomikas vajadzībām atbilstoši tirgum. Lai gan jauno studentu skaits pieauga no 33,3 % 2000. gadā līdz 56,5 % 2023. gadā, tādas svarīgas jomas kā amatniecība un medmāsas nebija pietiekami akadēmiskas. Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu, darbinieki ir jāpieņem darbā no ārvalstīm vai jāapmāca Vācijā.

Nepieciešamība veikt reformas galvenajās jomās

Īpaši jāizceļ trīs galvenie reformu punkti: Pirmkārt, ir nepieciešamas izmaiņas apmācību sistēmā. Otrkārt, valsts varētu uzņemties aktīvāku lomu galvenajās nozarēs, lai aizsargātu zinātību un nodrošinātu ilgtermiņa atdevi. Alternatīvi būtu iespējams izveidot “tautas fondu”, kas atbalsta stratēģiski nozīmīgus uzņēmumus. Treškārt, infrastruktūrai nepieciešama visaptveroša renovācija, lai uzlabotu pamatnosacījumus uzņēmumiem. Tie ietver birokrātijas samazināšanu, transporta maršrutu atjaunošanu un enerģijas izmaksu un nodokļu samazināšanu.

Strukturālo problēmu sekas jau ir manāmas. Tādi uzņēmumi kā Thyssenkrupp Steel plāno likvidēt tūkstošiem darba vietu, uzsverot pieaugošās problēmas, ar kurām saskaras Vācijas ekonomika. Deutschlandfunk ziņo, ka Vācija IMD pasaules konkurētspējas reitingā no 2023. līdz 2024. gadam ir noslīdējusi uz 24. vietu, iepriekš bijusi 15. vietā. Daudzi Vācijas rūpniecībā konkurētspēju ir vērtējuši negatīvi, un saskaņā ar Ifo institūta datiem tas ir lielākais pasliktināšanās kopš 1994. gada.

Izmaksas un izaicinājumi

Šo kritumu veicina vairāki faktori. Augstās enerģijas cenas, īpaši kodolenerģijas pakāpeniskas pārtraukšanas un Ukrainas konflikta rezultātā, kā arī noplicinātā infrastruktūra rada ievērojamu slogu. Bez tam pastāv arī politiskas neskaidrības, piemēram, pašreizējās AfD augšupejas dēļ, kas var apdraudēt arī ekonomisko stabilitāti. Turklāt eksperti prognozē kvalificētu darbinieku trūkuma turpmāku pieaugumu, līdz 2027. gadam trūkstot līdz pat 728 000 kvalificētu darbinieku.

Tomēr ir arī pozitīvi aspekti. Vācija joprojām ir līderis inovāciju jomā, 2022. gadā pētniecībā un attīstībā investējot 121 miljardu eiro. Valstī ir arī stabila politiskā situācija, un tā ir zaļo tehnoloģiju pioniere, jo vairāk nekā 50% attiecīgo patentu ES ir no Vācijas.

Šobrīd tiek apspriesti dažādi pasākumi konkurētspējas stiprināšanai. Tie ietver EEG nodevas atcelšanu, Eiropas elektroenerģijas nodokļa samazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tilta elektroenerģijas cenas ieviešanu energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Arī Birokrātijas atvieglošanas likums 2025. gadam tiek apspriests, lai gan uzņēmumu vidū valda skepse par tā efektivitāti. Ir arī apsvērumi par parāda bremžu reformu, lai veicinātu investīcijas klimata aizsardzībā un infrastruktūrā.

Eksperti parāda dažādus viedokļus par parādu bremzi. Kamēr Maikls Kellners no Zaļajiem atbalsta reformu, lai atvieglotu ieguldījumus, Niklass Potrafke no Ifo institūta joprojām uzskata, ka parāda bremzes ir svarīgs izaugsmes instruments. Visaptverošās reformas, kas tagad ir nepieciešamas, būs ļoti svarīgas, lai nodrošinātu Vācijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti.