Vācijas ekonomika izsauc trauksmi: rekordliels deficīts tirdzniecībā ar Ķīnu!

Vācijas ekonomika izsauc trauksmi: rekordliels deficīts tirdzniecībā ar Ķīnu!

Vācijas ekonomika saskaras ar satraucošu tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, kas 2024. gadā sasniedza rekordlīmeni. Saskaņā ar informāciju no SPOGULIS Tirdzniecības attiecības starp Vāciju un Ķīnu pēdējos gados ir būtiski mainījušās. Kamēr Ķīna savulaik bija Vācijas svarīgākais tirdzniecības partneris, ASV šo pozīciju pārņēma 2024. gadā.

Pērn Vācija no Ķīnas importēja preces aptuveni 156,2 miljardu eiro vērtībā, bet eksports uz Ķīnu sasniedza aptuveni 89,9 miljardus eiro. Šī nesabalansētība skaidri atspoguļojas tirdzniecības bilancē: Vācijā tika reģistrēts aptuveni 66,3 miljardu eiro deficīts. Šīs norises ir īpaši satraucošas, ņemot vērā, ka kopējais ārējās tirdzniecības apjoms starp abām valstīm 2024. gadā bija aptuveni 246,1 miljards eiro, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Eksporta un importa samazināšanās

Lai gan tirdzniecības attiecības starp Vāciju un Ķīnu ir nepārtraukti augušas, pašreizējā statistika liecina par satraucošu tendenci: 2023. gadā Vācijas eksports uz Ķīnu samazinājās par aptuveni 7,6 procentiem, bet imports samazinājās tikai minimāli par 0,4 procentiem. Tas norāda uz iespējamu nelīdzsvarotību, kas varētu kaitēt Vācijas ekonomikai. Šīs norises varētu ietekmēt jo īpaši autobūves nozari, kurai tradicionāli ir liela nozīme eksportā.

Papildu izaicinājums ir 2024. gadā ES Komisijas noteiktie soda tarifi Ķīnas elektromobiļiem, kas guva atbalstu arī Vācijā. Šie pasākumi ir daļa no centieniem aizsargāt mūsu pašu nozari un radīt godīgākus tirdzniecības apstākļus.

Nākotnes perspektīvas

Taču Vācijas pozīcija globālajā tirdzniecībā nav atkarīga tikai no aktīvām tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu. 2024. gadā Ķīna aizstāvēja savu titulu kā pasaulē lielākā eksportētājvalsts un pazemināja Vāciju uz trešo vietu šajā globālajā konkurencē. Ņemot vērā šos galvenos datus, dziļāka situācijas analīze sniedz vērtīgu ieskatu. Ķīna ir otrā lielākā valsts importa ziņā, bet Vācija ieņem trešo vietu. Ķīnas tiešo investīciju Vācijā pamatkapitāls 2024. gadā sasniedza aptuveni 54,2 miljardus ASV dolāru, bet kopš 2020. gada vērojams ikgadējo tiešo investīciju samazinājums no Ķīnas.

Vācijas uzņēmumi saskaras arī ar tādām problēmām kā nepieciešamība dibināt kopuzņēmumus Ķīnā, kas sarežģī pamatā esošos uzņēmējdarbības modeļus.

Rezumējot, var teikt, ka ekonomikas atsaistīšanai no Ķīnas tirgus var būt tālejošas sekas Vācijai. Saskaņā ar Ifo institūta analīzi Vācijas ražotņu pārvietošana radītu aptuveni 9,7 procentu IKP zaudējumus, bet Ķīna – tikai 0,7 procentu apmērā. Vācijas un Ķīnas tirdzniecības attiecību nākotne tiek vērota ar satraukumu, ņemot vērā abu valstu atkarību viena no otras un kas būtiski ietekmē to attiecīgo ekonomiku.